Kā informē portāls apollo.lv, Saeima ceturtdien atjaunoja 9.Saeimas deputāta mandātu Marekam Segliņam (TP), informē parlamenta Preses dienestā.

Segliņam atgriežoties Saeimā, deputāta mandātu zaudēja Valdis Ģīlis, kurš 9.Saeimā strādāja uz laiku, kamēr no TP Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta ievēlētie deputāti pildīja ministru pienākumus.

Ģīlis 9.Saeimā darbojās Sociālo un darba lietu komisijā un Saimnieciskajā komisijā, kā arī vadīja Sabiedrības veselības apakškomisiju. Tāpat viņš vadīja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegāciju, kā arī bija priekšsēdētāja vietnieks deputātu grupām sadarbībai ar Čīles parlamentu un ar Filipīnu parlamentu.

Segliņš ievēlēts arī 7. un 8.Saeimā, pildījis iekšlietu ministra pienākumus Andra Šķēles un Andra Bērziņa, kā arī Ivara Godmaņa vadītajās valdībās. Dombrovska valdībā tieslietu ministra amatā strādājis no 2009.gada marta līdz šī gada martam.

Info: www.apollo.lv

Kā ziņo portāls apollo.lv, triju partiju apvienības «Vienotība» reģionos esošie pārstāvji arī sākuši sarunas par vienotu reģionālo nodaļu veidošanu, informēja apvienības pārstāve Gunda Reire.

Piektdien pie viena sarunu galda sēdīsies «Jaunā laika» (JL), «Pilsoniskās savienības» un «Sabiedrības citai politikai» Jelgavas novada un Ozolnieku novada pārstāvji.

«Mēs neesam atdalīti no tiem procesiem, kas notiek mūsu partijās Latvijas līmenī. Esam gatavi apvienot savus centienus un kopīgi strādāt arī reģionos, ne tikai Rīgā. Novēršot sadrumstalotību un vienojoties, varam uzvarēt 10. Saeimas vēlēšanās,» norāda JL Jelgavas pilsētas nodaļas vadītājs, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Sarunas par vienotas reģionālās nodaļas veidošanu notikušas jau Ķekavā.

«Gan sabiedrība kopumā, gan «Vienotību» veidojošo partiju biedri acīmredzami novērtē gan paveikto situācijas stabilizēšanai Latvijā, gan godīgas politikas augstos mērķus, ar kuriem iesim uz 10. Saeimas vēlēšanām. Ideju par partiju aktīvu sadarbību reģionu līmeni ir iniciējušas pašas nodaļas, un tas norāda uz jaunu pagrieziena punktu Latvijas politikā, kur izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai un iedzīvotāju gribai līdzdarboties,» norāda apvienības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Gandarījumu par reģionālo nodaļu veidošanu pauž arī apvienības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, viņš norāda, ka Ķekavas un Jelgavas iniciatīvas ir labs signāls pārējām nodaļām.

Info:apollo.lv

Kā informē Tvnet.lv, 25. februārī Saeimas deputāti skatīs divus likumprojektus saistībā ar partiju finansēšanu un aģitēšanu pirms vēlēšanām. Ja grozījumus pieņems, vēlēšanu laikā gaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas. Iespējams, mēnesi pirms parlamenta un Eiroparlamenta vēlēšanām būs aizliegtas reklāmas televīzijā un radio.

Tāpat turpmāk politiskās partijas varētu finansēt no valsts budžeta. Šādu priekšlikumu jau atbalstījusi valdība. Grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem, mazināt nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti, tādējādi atrisinot partiju finansēšanas problēmas. Tāpat deputāti lems, vai atbalstīt priekšlikumu samazināt partiju tēriņus - ziedojumu summas un priekšvēlēšanu perioda izdevumus. “Jaunais laiks” piedāvā priekšlikumu, paredzot, ka ziedojuma apjoms vienai partijai gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb 9000 latu. Patlaban likumā noteikta divreiz lielāka summa.

Izmaiņas skars arī vēlēšanu iecirkņu darba laiku Saeimas vēlēšanu dienā - tas būs saīsināts par divām stundām - no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Šobrīd vēlēt var līdz desmitiem vakarā.

Info: Tvnet.lv

Kā informē portāls delfi.lv, lai arī finansu ministrs Einars Repše uzskata, ka partijas “Jaunais laiks” (JL) valde, sestdien “piecas minūtes pirms kongresa” izslēdzot no savām rindām par partijas ierindas biedru Danu Titavu, rīkojušies “šokējoši un nepiedodami”, Repše paliks uzticīgs JL, žurnālistus pirmdien informēja Repše.

Viņš uzskata, ka ir absolūti nepieņemama partijas vadības rīcība, piecas minūtes pirms kongresa izslēdzot Titavu, pat neuzaicinot viņu piedalīties valdes sēdē, lai arī viņš atradās tajā pašā ēkā, tikai par to, ka Titavs vēlējies atkārtoti startēt valdes locekļa vēlēšanās.

Repše šādu rīcību salīdzināja ar “ceļu uz diktatūru un represijām pret citādāk domājošajiem”, un aicināja partijas vadību pārskatīt šo lēmumu, kā arī JL cilvēkus iesaistīties notikušā izvērtēšanā.

“Šādi pārkāpumi ir šokējoši, tas ir pirmais solis uz represīvu valsti,” sacīja Repše. Viņš norādīja, ka gadījumā, ja partija neizvērtēs notikušo, tad tās ētikas principi viņam vairs nav izprotami, un arī partiju apvienībai “Vienotība” tad “ir interesanta izpratne” par tiem. Repšes rīcībā neesot informācijas, ka Titavs būtu mēģinājis sašķelt JL, dibinot kādu jaunu politisko organizāciju.

Jau vēstīts, ka JL valde sestdien pirms partijas kopsapulces izslēdza no savām rindām par “pelēko kardinālu” dēvēto Titavu. Repše, kas ir viens no JL dibinātājiem un līderiem, šo lēmumu asi kritizēja, nepiedalījās kongresā un atteicās turpmāk darboties partijas valdē.

Info: Delfi.lv

Kā informē Diena.lv, Zaļo un Zemnieku savienība ierosinājusi izvērtēt iespēju, vai nevarētu ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus, taču citas partijas ieceri nav atbalstījušas un tādēļ ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs, tā šodien raksta Diena. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļāva, ka vienā no vēlēšanu apgabaliem uz Saeimu varētu startēt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, lai gan tāds lēmums vēl neesot pieņemts.

Diena atgādina, ka A.Lembergs bija arī Augstākās padomes deputāts un toreiz savienoja AP deputāta amatu ar darbu Ventspils pašvaldības vadībā. Taču AP bija divreiz vairāk deputātu nekā tagad Saeimā, un pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas bija arī atšķirīga parlamenta kompetence, raksta Diena.

Laikrakstā minēts, ka A.Lembergs jau ir pieteikts kā ZZS premjera kandidāts, un var paredzēt, ka viņa kandidēšana vēlēšanās partijai palīdzētu labi tajās nostartēt - tas gan daļēji ir atkarīgs no tiesvedības procesiem, kuros smagos noziegumos apsūdzētais A.Lembergs ir iesaistīts.

Tieši ZZS un Tautas partija ir reģionos visplašāk pārstāvētie politiskie spēki, kuriem svarīga arī vietējo līderu iekļaušana kandidātu sarakstos. TP valdes loceklis Māris Kučinskis Dienai apstiprināja, ka A.Brigmanis bija uzrunājis partijas pārstāvjus par iespējamo mandātu apvienošanu un, viņaprāt, par to diskusija ir iespējama. Taču TP būšot svarīgi dzirdēt, ko par to domā tās pašvaldību pārstāvji, kuri veido TP valdes padomi. Pēc spēcīgo novadu izveidošanas to līderu ievēlēšana Saeimā varētu nodrošināt pozitīvu reģionu lobiju, atzina M.Kučinskis. Vienlaikus viņš pieļāva, ka no mandātu savienošanas varētu ciest gan viens, gan otrs darbs.

Info: Diena.lv