Latvijas iedzīvotāju pārliecība, ka ar protesta akcijām ir iespējams panākt sev vēlamu valdības lēmumu pieņemšanu, kopš pagājušā gada ir mazinājusies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūlijā veiktās aptaujas rezultāti.

Nedaudz mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (47%) uzskata, ka, piedaloties protesta akcijās ir iespējams ietekmēt valdības lēmumu pieņemšanu (pērn novembrī – 55%). Tikpat liels iedzīvotāju skaits (47%) uzskata, ka ar piedalīšanos protesta akcijās neko ietekmēt nevar (pērn novembrī – 37%). Tomēr pilnībā piekrīt iespējai ietekmēt valdību tikai 14% Latvijas iedzīvotāju, pilnībā nepiekrīt – 15%.

Pārliecinātāki par iespēju ar protesta akcijām ietekmēt valdību bijuši jaunieši no 18 līdz 24 gadu vecumam un mazāk vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pārliecinātāki par iespējām ietekmēm valdību bija arī aptaujātie ar vidējo izglītību, mazāk – respondenti ar augstāko izglītību. Mazāk pārliecināti par iespēju ar protesta akcijām ietekmēt valdībā pieņemtos lēmumus bija arī krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, un skeptiski bijuši arī lauku rajonos dzīvojošie.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš Dienai stāstīja, ka interesants ir iedzīvotāju aktivitātes kāpums 2007.gada novembrī, kā rezultātā atkāpās Aigara Kalvīša (TP) valdība. “Tas atstājis diezgan lielu iespaidu uz sabiedrisko domu, jo vēlāk jau vairāk nekā puse iedzīvotāju pauda viedokli, ka protesta akcijām ir jēga,” teica A.Kaktiņš. Kaut arī pēc tam “optimisms gājis mazumā”, sociologs uzskata, ka tas vienalga ir vairāk nekā laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam.

SKDS direktors tomēr prognozēja, ka “maz ticams, ka 2008.gada augusta referendums par Satversmes grozījumiem varētu vairot cilvēku pārliecību par to, vai šādām aktivitātēm ir jēga”. A.Kaktiņš šo domu pamato ar to, ka referendumā netika sasniegts “taustāms rezultāts”. Viņš arī piebilda, ka Latvijas sabiedrības neaktivitātē pamatā vainojams tas, ka “taustāmo rezultātu” ar protestiem panākt var samērā reti, praktiski tikai izņēmuma gadījumos, kā tas bija 2007.gada rudenī. Pēc viņa vārdiem, protesta akciju Latvijā jau tāpat ir maz, turklāt tās parasti ir “klusas un nepārliecinošas”. “Ja pat tas mazumiņš ne ar ko nematerializējas, rodas jautājums – kur tam jēga,” sacīja A.Kaktiņš.

Arī Baltijas sociālo zinātņu institūta direktore, socioloģe Brigita Zepa uzskata, ka ticība tam, ka sabiedrība kaut ko var panākt, ir atkarīga no pieredzes. “Cilvēku ticībai ir vajadzīga pozitīva pieredze,” uzsver B.Zepa. Pēc viņas vārdiem, “lietussargu revolūcijas” rezultātā bija spiesta atkāpties valdība, tomēr tālākā darbībā sabiedrību neapmierināja, jo patiesībā jaunā valdība turpināja iepriekšējo kursu. “Tāpēc ir diezgan loģiski, ka neveidojas pozitīva pieredze,” sacīja B.Zepa. Viņa arī norādīja, ka pirms vienpadsmit gadiem – 1997.gadā veiktajā aptaujā – tikai ap 20% cilvēku ticējuši, ka ar aktīvu līdzdalību protesta akcijās var kaut ko panākt. Socioloģe uzskata, ka tādējādi Latvija gājusi demokrātijas padziļināšanas virzienā un sabiedrība – savu iespēju apzināšanas virzienā.

Savukārt A.Kaktiņš norādīja, ka kopš 2000.gada cilvēku pārliecība par iespēju ietekmēt valdību, piedaloties protesta akcijās, nemitīgi samazinājusies, un 2006.gada vidū tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bija pārliecināts par protesta akciju efektivitāti.

informācija no Diena.lv

Labās ziņas ir tās, ka vortāls partijas.info ir uzsācis sadarbību ar ziņu portālu iela.lv Ziņu portāls iela.lv ir kvalitatīvs ziņu portāls sniedz informāciju par aktuāliem notikumiem pasaulē. Ir pieejamas ziņas par notikumiem Rīgā, Latvijā, Eiropā un visā pārējā pasaulē. Portāls iela.lv sniedz informāciju par aktuāliem notikumiem un pasniedz lietotājiem iespējus sekot līdzi aktualitātēm daudzās valodās, tādā veidā sniedz iespēju ieskatīties notikumos objektīvi. Iela.lv ir informācijas avots objektīvām ziņām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) ir pabeidzis politisko partiju iesniegto 9.Saeimas vēlēšanu deklarāciju pārbaudi. 2006.gads un 9.Saeimas vēlēšanas ir bijušas ļoti nozīmīgas politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības likumības nodrošināšanā.

No vienas puses tautas priekšstāvji ir izdarījuši demokrātisku izvēli un vienojušies par tāda normatīvā regulējuma pieņemšanu, kas paredz striktus ierobežojumus politisko partiju finansēšanai un atbildību par šo noteikumu pārkāpumiem. No otras puses KNAB, ir pienākums uzraudzīt, vai partiju faktiskā rīcība ir bijusi atbilstoša likuma prasībām. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto ierobežojumu mērķis ir nodrošināt partijām pēc iespējas vienlīdzīgākus apstākļus priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanai un vēlētāju gribas ietekmēšanai. Parlamentārās demokrātijas sistēmā likuma ievērošana nodrošina tiesisko paļāvību, ka visām iesaistītajām pusēm ir vienlīdzīgas iespējas un neviens negūst tādas priekšrocības, kas nav pieejamas pārējiem.

Pārbaužu ietvaros ir konstatēts, ka vairākas politiskās partijas nav ievērojušas likuma prasības. Nozīmīgākie atklātie pārkāpumi:

Pabeidzot pārbaudi saistībā ar likumības ievērošanu 2006.gada Saeimas vēlēšanās, KNAB sniedz pārskatu par atklātajiem pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem to novēršanai. No 19 partijām un to apvienībām, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās 2006.gadā:

• 7 partijas sauktas pie administratīvās atbildības par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā 5 partijas - arī par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, uzliekot naudas sodus kopumā 12 650 latu apmērā;
• minētās 5 partijas vai to apvienības pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus kopumā par 941 492,32 latu;
• ir secināts, ka partiju iesniegtajās deklarācijās nav norādīti ar vēlēšanu kampaņu saistīti izdevumi kopumā par 1 130 170,49 latiem.

Astoņu politisko partiju iesniegto vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju norādītajā informācijā nav konstatētas neatbilstības likumu prasībām. Tās ir partijas “Māras Zeme“, partija “Visu Latvijai“, partija “Mūsu zeme”, partija “Tēvzemes savienība”, partija “Nacionālā Spēka Savienība”, partija “Eiroskeptiķi”, partija “Jaunie Demokrāti” un Pensionāru un Senioru partija.

Informācija no KNAB.lv

Tendence rāda, ka lielākie saņemtie ziedojumi partijām ir tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām. Bet paliek aktuāls jautājums, kā var nokontrolēt ziedojumus partijām līdzīgiem veidojumiem?

• nav atļauti juridisko personu ziedojumi;
• fiziskas personas var ziedot līdzekļus, kas gūti no ienākumiem iepriekšējos trīs kalendārajos gados un par kuriem ir informācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai kas nav jādeklarē likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā;
• ziedojumi, kuru summa pārsniedz 100 latu, ir jāpārskaita partijas bankas kontā;
• aizliegti anonīmi ziedojumi. Ja saņemts anonīms ziedojums, tas piecu dienu laikā jāpārskaita valsts budžetā;
• partijas finansēt aizliegts personām, kurām ir sodāmība (personas, kuras sodītas par tīšu noziegumu pret īpašumu, par tīšu noziegumu tautsaimniecībā, par tīšu noziegumu valsts institūciju dienestā un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētās personas), un bijušajiem VDK štata, ārštata darbiniekiem un informatoriem;
• partijām aizliegts ņemt aizņēmumus, izsniegt aizdevumus un dot galvojumus;
• ziedojumiem nav atļauts izmantot citu personu dāvinājumus vai aizdevumus;
• visi ziedojumi tieši un nepastarpināti jānodod partijai;
• partijas aizliegts finansēt ar trešo personu starpniecību.

Partijas finansēšana ar trešo personu starpniecību ir situācija, kad, īstenojot savas personiskās intereses finansēt partiju, persona izmanto citas personas identitātes datus vai nodod naudu citai personai, kura to ziedo partijai.

Informācija no KNAB