Politiskās partijas var finansēt no:

• biedru naudas un iestāšanās naudas (kopā ar ziedojumiem to summa vienai personai nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls gadā);
• fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem), kas nav lielāki par 10 000 Ls gadā no vienas personas vienai partijai;
• ienākumiem, ko dod attiecīgās partijas saimnieciskā darbība;
• ienākumiem, ko dod ieguldījumi kapitālsabiedrībās.

Ziedojums ir jebkurš mantisks vai citāda veida bezatlīdzības labums:

• pakalpojums;
• tiesību nodošana;
• politiskās partijas atbrīvošana no pienākuma;
• atteikšanās no kādas tiesības par labu politiskajai partijai;
• kustamas vai nekustamas mantas nodošana partijas īpašumā;
• pakalpojumi;
• zem tirgus vērtības iegūta kustama vai nekustama manta;
• citas darbības, ar kurām partijai tiek piešķirts kāds labums.

Informācija no KNAB

Lai partijas varētu darboties un veidot saikni ar vēlētājiem, tām ir nepieciešami finansu resursi. Savukārt, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos partijām, vairotu sabiedrības interešu pārstāvniecību politikā un mazinātu iespēju šaurām, labi organizētām un finansiāli ietekmīgām grupām noteikt partijas politiku, demokrātiskās valstīs tiek izstrādāti partiju finansēšanas noteikumi.

Latvijā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

1. ”Valsts sagrābšana” – atsevišķu privātpersonu vai ekonomisko grupēju­mu ietekme uz valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanu.

2. Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšana.

3. Apgrūtināta personu mantiskā stāvokļa kontrole.

4. Neefektīva krimināllietu izmeklēšana.

5. Starptautisko organizāciju piešķirtā finansējuma nepietiekama kontrole.

6. Neadekvāta valsts un pašvaldību iestāžu iekšējā pretkorupcijas sistēma.

7. Zems tiesiskās apziņas līmenis sabiedrībā.

Rīcības virzieni korupcijas novēršanā un apkarošanā:

1. Novērst un apkarot atsevišķu privātpersonu vai ekonomisko grupējumu ietekmi uz valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanu (”valsts sagrābšana”).

2. Novērst un apkarot nelietderīgu, neefektīvu un nelikumīgu valsts un pašvaldības mantas izlietošanu.

3. Pilnveidot personu mantiskā stāvokļa kontroli.

4. Uzlabot korupcijas apkarošanu, panākot ātru un kvalitatīvu krimināl­lietu izmeklēšanu.

5. Nodrošināt Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju finansējuma likumīgu piešķiršanu.

6. Uzlabot valsts un pašvaldību institūciju iekšējo pretkorupcijas sistēmu.

7. Paaugstināt sabiedrības tiesiskās apziņas līmeni pretkorupcijas jautā­jumos.

1. „Valsts sagrābšanas” novēršanai un apkarošanai ir šādi rīcības virzieni:

1.1. partiju un to apvienību finansēšanas kontroles pastiprināšana, novēršot un apkarojot privāto personu vai atsevišķu ekonomisko grupējumu ietekmi uz valsts un pašvaldību politiku;

1.2. partiju un vēlētāju apvienību finansiālās darbības kontroles mehānisma pilnveidošana;

1.3. sistēmas izveide, kurā privāto personu iesaistīšana valsts vai pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā ir balstīta uz vienlīdzības, atklātuma un caurspīdīguma principiem (lobēšanas legalizācija).

2. Nelietderīgas, neefektīvas un nelikumīgas valsts un pašvaldības mantas izlietošanas novēršanai un apkarošanai ir šādi rīcības virzieni:

2.1. trūkumu novēršana tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz jautājumu par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu;

2.2. valsts un pašvaldības mantas izlietojuma kontroles pastiprināšana;

2.3. valsts un pašvaldību iepirkumu kontroles uzlabošana un pārkāpēju atbildības nodrošināšana;

2.4. pietiekamā apjomā nodrošināt valsts un pašvaldības līdzekļu izmantošanas revīziju veikšanu;

2.5. valsts un pašvaldību budžeta atklātības nodrošināšana.

3. Mantiskā stāvokļa kontroles pilnveidošanai ir šādi rīcības virzieni:

3.1.tiesību aktu pilnveidošana nodokļu administrēšanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju, tai skaitā – valsts amatpersonu, ienākumu kontroles sistēmas izveidošanai, kā arī adekvātas sodīšanas sistēmas ieviešana;

3.2.iedzīvotāju mantiskā stāvokļa kontroles pilnveidošana;

3.3.noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas mazināšana.

4. Korupcijas apkarošanas iespēju uzlabošanai, nodrošinot ātru un kvalitatīvu krimināllietu izmeklēšanu, ir šādi rīcības virzieni:

4.1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un tā sadarbības institūciju darbības pilnveidošana;

4.2. korupcijas apkarošanā iesaistīto tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku sociālo garantiju uzlabošana un minēto iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana;

4.3. liecinieku un ziņotāju aizsardzības nodrošināšana;

4.4. uzņēmējdarbības vides uzlabošana un juridiskās atbildības par koruptīvām darbībām publisko pakalpojumu sniegšanas jomā pilnveidošanai;

4.5. uzlabot starptautisko sadarbību.

5. Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju un organizāciju finansējuma likumīgas un lietderīgas piešķiršanas nodrošināšanai ir šādi rīcības virzieni:

5.1.Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju finansējumā iesaistīto institūciju amatpersonu un finansējuma piešķiršanas kontroles un uzraudzības mehānisma nodrošināšana;

5.2.Latvijas sadarbības ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF) nodrošināšana un uzlabošana.

6. Iekšējās pretkorupcijas sistēmas nodrošināšanai un uzlabošanai valsts un pašvaldības institūcijās ir šādi rīcības virzieni:

6.1.valsts amatpersonu interešu konflikta novēršana attiecīgajās valsts un pašvaldības institūcijās;

6.2.stingrāku kritēriju ieviešana personāla atlases jomā valsts un pašvaldību institūcijās korupcijas riska samazināšanai;

6.3.efektīvi iekšējās kontroles mehānismi valsts un pašvaldību institūcijās, īpašu uzmanību vēršot uz tiesu, prokuratūras un policijas darbību;

6.4.ētiskuma nostiprināšana valsts un pašvaldību institūcijās.

7. Tiesiskās apziņas celšanai valsts amatpersonu un citu sabiedrības locekļu vidū jautājumos, kas saistīti ar korupciju ir šādi rīcības virzieni:

7.1.valsts amatpersonu, kā arī privātā sektora pārstāvju izglītošana korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā;

7.2.sabiedrības iesaistīšana godīgas politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā;

7.3. sabiedrības informēšana par korupcijas problēmām, iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem, interešu konfliktu novēršanas prasībām, ētikas ievērošanu iestādēs;

7.4.pētījumu un aptauju veikšana par korupcijas izplatību un izpausmēm.

Pasaules Bankas 1999.gadā veiktā aptauja apliecina, ka partiju finansēšanā izšķiroša loma ir lieliem, saimnieciski veiksmīgiem uzņēmumiem vai atsevišķām turīgām privātpersonām. Tāpēc atsevišķi sabiedrības pārstāvji iegūst nozīmīgu ietekmi uz politisko un cita veida lēmumu pieņemšanu valstī.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs laika posmā no 2003.gada 1.februāra līdz 2003.gada 31.decembrim veiktajās pārbaudēs par politisko organizāciju finansiālās un saimnieciskās darbības likumību un patiesumu konstatēja, ka:

- Ls 117 900 ir ziedotie finanšu līdzekļi, izmantojot trešo personu starpniecību;

- Ls 177 750 apmērā ir ziedojumi no uzņēmējsabiedrībām ar fiktīvas uzņēmējsabiedrības pazīmēm;

- Ls 36 867 apmērā ir ziedojumi, kuri pretēji likuma prasībām saņemti skaidrā naudā partiju kasēs;

- Ls 2 359 likumā atļautā ziedojuma limita pārsniegums;

- Ls 1 109 ziedojumi, kas netika deklarēti.

Pārsvarā partiju ziedotāji atsaucas uz nepārbaudāmiem uzkrājumiem. No Valsts ieņēmumu dienestam nosūtītajiem 100 pieprasījumiem veikt fizisko personu ziedotāju ienākumu likumības un patiesuma pārbaudes, 79 gadījumos (kopējais veikto ziedojumu apjoms ir Ls 526 775) ir atzīts, ka attiecīgo personu ienākumi ir neatbilstoši šo personu ziedojumiem un uzsākts audits.