Pērnā gada nogalē AS “Pasažieru vilciens” (PV) valdē ieceltais Kaspars Upenieks ir satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) šofera dēls, šodien Latvijas Televīzijas raidījumam “100.pants” apstiprināja ministrs.

Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, Šlesera šofera dēls iepriekš ir strādājis par kārtībnieku pašvaldības policijā un referentu Valsts probācijas dienestā, savukārt ministrs apgalvo, ka Upenieks ir ieguvis izglītību, kas saistīta ar mārketinga sektoru, tāpēc viņš ir pārliecināts, ka jaunais valdes loceklis savus amata pienākumus veiks profesionāli.

“Tam nav nozīmes, kam viņš ir dēls. Šis cilvēks tika izvēlēts pēc profesionāliem kritērijiem,” apgalvoja Šlesers.

Tas, ka Upenieks ir zinošāks par Šlesera kungu, nenozīmē, ka viņš būtu labs profesionālis liela uzņēmuma valdē.  Var jau būt, ka Upenieks varētu pildīt savus pienākumus, bet šaubas rada fakts, ka brīdī, kad valstī bez darba ir ļoti daudz profesionālu speciālistu ar daudzām augstākām izglītībām un lielu profesionālo pieredzi, tad tik ļoti kārdinošā amatā tiek iecelts puisis tikko no skolas sola.

Info: Tvnet.lv foto:Ldz.lv

Valdošo partiju reitings 2008.gada pēdējā ceturksnī ir ļoti zems, kas ir loģisks turpinājums, Latvijā esošās ekonomiskās situācijas kontekstā. 

Stingras pozīcijas notur partija”Saskaņas Centrs”, kuras salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem nav krasi mainījies.

Ja skatam partijas, kuras veido patreizējo valdību, tad pagaidām tikai Zaļo un Zemnieku savienība pārvar 5% robežu, kas nozīmē, ka cīņa par vēlētāju balsīm vēl būs ļoti sīva.

Kā jau parasti tas notiek Latvijā, tad visu vēlētāju viedokli noteiks reklāmas efektivitāte. Ļoti nepatīkami mums pašiem ir atzīt, ka pirms vēlēšanām palsosim par zemenēm putukrējumā un varoņiem baltā zirgā.

Statistika: Latvijas fakti

PS viena no līderēm Sandra Kalniete pastāstīja, ka viņa ierosinājusi partiju atbalstīt protesta akciju, balsojums par to novadu domē paredzēts 8.janvārī. Kopējās indikācijas partijā ir ļoti atbalstošas, teica S.Kalniete. Tomēr viņa sagaida, ka akcijas organizētāji nāks klajā ar priekšlikumiem par turpmāko rīcību. “Ir ļoti svarīgi, lai šis nebūtu pasākums tikai pret, bet, lai tur būtu pateikts, ko tad galu galā mēs sagaidām, ko darīsim nākamajā dienā pēc ši protesta,” uzsver S.Kalniete.

Opozīcijas partija Jaunais laiks otrdien paziņojja par atbalstu Sabiedrības citai politikai un 20 sabiedrisko organizāciju iniciatīvai aicināt visus uz protesta akciju 13.janvārī. Tajā akcijas dalībnieki pieprasīs Valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu mēneša laikā. “13.janvāris ir diena, kad katrs Doma laukumā skaļi var izteikt savu viedokli par notiekošo un atgādināt koalīcijai, ka patiesā vara valstī pieder tautai,” pauž partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Opozīcijā esošais Jaunais laiks (JL) un paredzams arī Pilsoniskā savienība (PS) pievienosies protestētājiem 13.janvāra protesta akcijā Doma laukumā. Taču Saskaņas centrs (SC) nē. Saeimas atlaišana šajā kontekstā nebūtu efektīva, opozīcijai jākoncentrējas, lai gūtu uzvaru 6.jūnija pašvaldību vēlēšanās, Dienu informēja SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Pašreizējā situācija valstī un šā brīža valdības politika panākusi to, ka vairāk nekā 40 procenti Latvijas iedzīvotāju nezina, par ko balsos nākamajās vēlēšanās, 90 procenti netic valsts varai. Valstī ir krīze, vispārēja neticība un neuzticēšanās politiķiem. Tas noticis tikai un vienīgi pašu politiķu rīcības dēļ, teikts JL paziņojumā.

Informācija no Diena.LV , foto apollo.lv

Rīgas Centrāltirgū (RCT) starpniekfirmu bizness, kur lielas tirdzniecības platības sākotnēji tiek iznomātas uzņēmumam, kurš pēc tam tās iznomā apakšīrniekiem, ir ierasta prakse, izpētījis laikraksts Diena. To lietderība ir apšaubāma, jo tirdzniecības vietu noma ir paša Centrāltirgus uzdevums. RCT preses pārstāvis Jānis Basēvičs skaidroja, ka tirgum esot izdevīgi iznomāt firmām uzreiz tik lielas platības un “pēc šādiem principiem darbojas arī citi tirgi gan Latvijā, gan pasaulē”.

Pašreizējā kārtība gan ir izdevīga vairākiem politiskajiem spēkiem, kuru pārstāvji ieguvuši stabilu biznesu ar minimālu risku un, iespējams, kalpo arī par kārtējo partiju barotni. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati rāda, ka jau gandrīz desmit gadu tirgū saimnieko Saskaņas centra Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis, kurš pēdējos trīs gados vienai no apvienības dalīborganizācijām partijai Jaunais centrs ziedojis Ls 5000. Kad pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā tirgus vadībā nāca tēvzemieši, drīz vien biznesu tirgū sāka tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Tieši tēvzemiešu paspārnē par valdes priekšsēdētāju kļuva ilggadējā tirgus darbiniece N.Cibuļska. Patlaban viņa no pienākumu pildīšanas ir atstādināta.

Ministram īsa atmiņa

Kā radās ideja par biznesu tirgū, G.Bērziņš Dienai nespēja atcerēties. Nomas līgumu viņam daļēji piederošā firma GIA ieguva bez konkursa, jo tirgus strādājot pēc principa — ja ir brīva tirdzniecības platība, ikviens var pieteikties, skaidroja tirgus pārstāvis J.Basēvičs. Informācija par brīvajām tirdzniecības platībām gan nekur publiski nav pieejama, to var uzzināt tikai tirgus administrācijā.

Pērn firmai GIA bija vairāk nekā 190 tūkstošu latu liels apgrozījums. Tirgum nomā firma maksājusi Ls 60 000, liecina uzņēmuma gada pārskats. Firmas peļņa pērn bija Ls 50 000. No neoficiāliem avotiem Dienai zināms, ka KNAB no tirgus administrācijas izprasījis arī ar firmu GIA saistītos dokumentus.

J.Basēvičs skaidroja, ka atsevišķos gadījumos par lielu tirdzniecības platību nomu tiekot rīkoti konkursi. Jau 1998.gadā konkursā par RCT slēgtās teritorijas rekonstrukcijas un tālākās nomas tiesībām uz 19 gadiem uzvarēja vienīgais pretendents firma KN un partneri. Firma dibināta pāris nedēļu pirms uzvaras. Pastarpināti tās īpašnieku vidū ir viens no Parex bankas dibinātājiem, pašreiz nekustamo īpašumu darbonis ar strīdīgu reputāciju Juris Vanags, kā arī bijušais Parex bankas jurists, jau minētais tagadējais Rīgas domnieks M.Kameņeckis.
Abi kungi ir firmas Kustība N līdzīpašnieki, un tā 2001.gadā nomā uz piecpadsmit gadiem ieguva zivju paviljonu.

RCT bijusī saimniece N.Cibuļska intervijā Dienai vēl pirms pāris mēnešiem stāstīja, ka tirgus esot noteicējs vien par pāris spīķeriem, jo lielākā daļa slēgtās tirdzniecības platības piederot privātīpašniekiem, kas no tirgus nomā pašvaldībai piederošo zemi. Patiesībā tirgus pārvaldījumā ir seši spīķeri un pieci paviljoni, tikai tie uz gariem termiņiem iznomāti privātfirmām. Bez jau iepriekšminētajām firmām lielāko nomnieku vidū RCT interneta mājaslapā minētas arī firmas VIARO (piena un gastronomijas paviljons), Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā (tiek saistīta ar N.Cibuļsku) un Luto. Abas pēdējās firmas saista viena līdzīpašniece — plašākai sabiedrībai nezināma Anita Dārziņa.

Nomas līgumi ar uzskaitītajām firmām noslēgti vismaz uz desmit gadiem. J.Basēvičs skaidroja, ka nomas maksa katru gadu tiekot pārskatīta un to apstiprinot valde trīs cilvēku sastāvā. Pēdējos gadus valdes priekšsēdētāja bija N.Cibuļska. Cik lielu maksu no saviem apakšnomniekiem prasa lielās firmas, tirgus nekontrolējot un pat nezinot, jo tā jau esot komercinformācija. Diena secināja, ka nomas maksa ir vismaz divas, atsevišķos gadījumos pat trīs četras reizes lielāka.

“Šāda prakse ir iegājusies jau kopš 90.gadiem, un mēs kā padome neko nevaram darīt. Līgumus ir neiespējami lauzt, jo tie noslēgti pat uz 40 gadiem. Pieļauju, ja kāds lielāks nomnieks nāk ar lielām investīcijām, tad šādi nomas līgumi atmaksājas,” saka RCT padomes priekšsēdētājs Vents Balodis (TB/LNNK).

Informācija no Diena.lv , foto no citariga.lv

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nav bijis informēts par aptuveni 6 miljonu latu vērtā Rīgas akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādes līguma slēgšanu, kuru pērnā gada pēdēja darba dienā noslēgusi valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi (J3B) ar arhitekta Anda Sīļa vadīto biroju AB.SZK. 

«Pēc tās informācijas, kas šobrīd ir premjera rīcībā, viņš līguma slēgšanu uzskata par neadekvātu esošajā ekonomiskajā situācijā,» paužot I.Godmaņa vērtējumu pirmdien Dienai teica valdības vadītāja preses pārstāvis Edgars Vaikulis.

Viņš arī uzsvēra, ka premjers visu atbildīgo un līguma slēgšanā iesaistīto institūciju vadītājiem pieprasījis sniegt informāciju par noslēgto līgumu un par saistībām, kādas tas uzliek valsts budžetam. I.Godmanis par šo jautājumu šodien bija plānojis tikties ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), taču tikšanas atlikta, jo ministre saslimusi.

Pēc E.Vaikuļa sacītā arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) premjeru informējis, ka pirms līguma slēgšanas viņš nav par to zinājis, līdz ar to finanšu ministrs šodien nav varējis premjeram sniegt nekādu oficiālu  informāciju.

E.Vaikulis neizslēdza, ka, lai iegūtu papildus informāciju varētu notikt premjera tikšanās ar J3B vadītāju Zigurdu Magoni.

Līgums par koncertzāles būvprojekta izstrādi pagaidām vēl nav publiski pieejams, J3B preses pārstāve Elīna Bīviņa sola, ka līdz dienas beigām tas varētu būt pieejams koncertzāles mājās lapā interneta. Precīzu līgumu summu E.Bīviņa solīja nosaukt tuvākā laikā. Viņa informēja, ka būvprojekta izstrāde notiks divos posmos. 1.posms paredz skiču projekts un AB dambja tehniskā projekta izstrādi un šo darbu izmaksas veido 3,1 miljonu latu.

Paziņojumā presei tika pamatots, ka līgums slēgts “atbilstoši vadošo Latvijas ekonomistu ieteikumam paralēli bibliotēkas būvniecībai turpināt pārējo kultūras būvju projektu izstrādi „uz papīra”, lai ar valsts pasūtījumiem varētu stimulēt ekonomikai svarīgo būvniecības nozari.” Projekts tiekot finansēts par līdzekļiem, kas vēl 2005. gadā tam tika piešķirti no privatizācijas fonda, papildu finansējums no valsts budžeta tam nākamgad [2009.gadā[ nebūs nepieciešams un Rīgas koncertzāles būvniecība sāksies ne ātrāk kā 2011. gadā, kad bibliotēkas būvdarbi jau būs pabeigti, sacīts paziņojumā.

Pēc pirmā posma īstenošanas būšot skaidras precīzas koncertzāles būvniecības izmaksas, kas provizoriski lēstas ap 63 miljoniem latu. Līgums ar arhitektu biroju paredzot, ka valdībai pēc 1.posma īstenošanas tiek sniegta informācija par visām tālākajām izmaksām un valdība var lemt, vai projekta realizēšanu iesaldēt vai turpināt.

Pēc E.Bīviņas sacītā, J3B nav uzskatījusi, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, Rīgas koncertzāles projekta virzīšana būtu jāiesaldē. «Šis ir nepieciešams projekts par to nav nekādu šaubu,» teica E.Bīviņa un atzina, ka «Mūsuprāt, to ir lietderīgi darīt šībrīža apstākļos, kad cenas samazinās.»

Diena jau rakstīja, ka AB.SZK projektēšanu veiks sadarbībā ar profesionāļiem no Vācijas, Japānas, Nīderlandes un Francijas. Ņemot vērā darbu specifiku, projektēšana tiks dalīta divos posmos - pirmajā tiks izstrādāts koncertzāles ēkas skiču projekts, AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts un meti Āgenskalna līča šķērsojumiem, bet otrajā posmā taps Rīgas koncertzāles ēkas tehniskais projekts.
Pēc J3B teiktā, Rīgas koncertzāles būvprojekta izmaksas ir samērojamas ar projektēšanas izcenojumiem citos līdzīga mēroga objektos Eiropā.

AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts izmaksās 556 000 latu, Āgenskalna līča šķērsojumu metu izstrāde - 50 000. Vēl 775 000 latu nepieciešami visu projektēšanas darbu arhitektoniskajai vadībai, izmaksu kontrolei un administratīvajiem izdevumiem divu gadu garumā, 457 000 lati - akustikas un skatuves aprīkojuma koncepcijai, 937 000 lati - AB dambja un ēkas būvkonstrukciju izpētei un projektēšanai, bet 359 000 lati - mehānisko un elektrisko inženiersistēmu projektēšanai. Tādējādi projektēšanas pirmā posma kopējās izmaksas sasniegs 3,1 miljonu latu.

Projektēšanas otrajā posmā, kura izmaksas būs līdzīgas, taps pilns Rīgas koncertzāles tehniskais projekts un tiks izgatavots simfoniskās zāles mēroga modelis telpas akustikas risinājumu pārbaudei un modelēšanai. Ņemot vērā pašlaik pieejamos līdzekļus Rīgas koncertzāles projekta virzībai, līgumā ar arhitektu biroju paredzēts iekļaut nosacījumu, ka projektēšanas otrais posms tiks uzsākts tikai pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par labāko modeli Rīgas koncertzāles būvdarbu finansējumam.

Rīgas koncertzāles būvkonstrukciju izstrādi veiks Vācijas uzņēmums “Bolinger+Grohmann Ingeneure”, kam ir pieredze lidostu, muzeju, banku, augstceltņu, izklaides un sporta ēku projektēšanā. Telpu akustikas risinājumus izstrādās Japānas speciālisti no “Nagata Acoustics”, kas ir viena no pasaulē vadošajām kompānijām telpu akustikas projektēšanā un kuras veidoto koncertzāļu labskanību augstu novērtējuši mūzikas nozares profesionāļi. Savukārt skatuves un zāles aprīkojuma projektēšanu Rīgas koncertzālei nodrošinās “dUCKS sceno” no Francijas.

Informācija no Diena.lv , foto no Apollo.lv