Izrādās, kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs, «tēvzemietis» Jānis Straume, kas savulaik kļuva pazīstams ar sava Vecrīgas dzīvokļa pārdošanas shēmu, eleganti apejot nodokļus, joprojām nav metis mieru darbībai nekustamo īpašumu jomā: pērn, jau sākoties pagrimumam nekustamo īpašumu jomā, viņam izdevies 1554 kvadrātmetrus zemes Jūrmalā pārdot par gandrīz pusmiljonu latu — tātad vairāk nekā 300 latiem kvadrātmetrā.

Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija, īpašumu Jūrmalā, Lašu ielā 10, J. Straume iegādājies 2002. gada jūnijā, par to oficiāli samaksājot 23,5 tūkstošus latu. Sešus gadus vēlāk viņš to pārdevis jau par 491,9 tūkstošiem latu — divas trešdaļas īpašuma par 327,8 tūkstošiem latu iegādājies 1943. gadā dzimušais Nikolajs Butvillo, bet atlikušo trešdaļu par 164,1 tūkstoti latu — 1962. gadā dzimušais Ainārs Spriņģis.

Saņemtā nauda bijušajam politiķim, kurš bieži tiek minēts kā piemērs labajai un ienesīgajai dzīvei dažādos ērtos amatos valsts uzņēmumu padomēs, lieti noderēs. Kā rāda viņa 2007. gada amatpersonas deklarācija, aizpērn viņš iegādājies dzīvokli un garāžu, kopā samaksājis vairāk nekā 208 tūkstošus latu. Par šo summu J. Straume ticis pie 130 kvadrātmetru dzīvokļa un garāžas turpat Jūrmalā, Dubultu prospektā 62a.

avots: apollo

TP premjera amatā ir izvirzījusi Edgaru Zalānu. Mēs neiecērtamies, ka Zalāna kungs ir vienīgais, esam gatavi runāt par citiem, bet tie ir jāsauc vārdā, LNT 900 sekundēs teica M.Segliņš. Jaunais laiks vēl oficiāli nav nosaucis nevienu vārdu, bet minēti Valdis Dombrovskis un Solvita Āboltiņa.

“Man jau būtu vēlme redzēt jaunas partijas koalīcijā, līdz ar to var būt runa par Saskaņas centru vai Pilsonisko savienību,” teica TP līderis. Politiskā loģika liekot izšķirties par TB/LNNK vai SC, jo abas kopā nestrādās.

TP ir ja pārdomājusi savas “jaunās sejas” valdībā, bet M.Segliņš vārdus vēl nenosauca, kamēr nav zināmas nozares, kas nonāks partijas pārziņā. Tā viņš atbildēja uz jautājumu, vai ministru amatos paliks līdzšinējais finanšu ministrs Atis Slakteris un aizsardzības ministrs Vinets Veldre. “Vispirms būs amats un tad skatīsimies, kurš tam der, es tā redzu atbildību par amatiem” uzsvēra M.Segliņš.

Diena.lv

TP joprojām uzskata, ka ir nepieciešama koalīcijas paplašināšana, bet M.Kučinskis arī atzina: “Paplašināšana nav iespējama, jo Godmanis to negrib.” TP arī nebūšot iniciatore jaunas valdības veidošanā. Pagaidām vēl nav pārvarētas arī pretrunas starp ZZS un TP, kas ir lielākās koalīcijas partijas, un arī tas var apgrūtināt sadarbību uzlabotajā valdībā. TP pārmet zaļajiem zemniekiem bezatbildību, draudot ar ministru atsaukšanu, ja pašu pārstāvis vairāk nekā sešus gadus bija vadījis zemkopības nozari. Savukārt A.?Brigmanis žurnālistiem teica, ka nevis zaļie zemnieki, bet gan Valsts prezidents pirmais ir nācis ar ultimātu. “Tautas partija nav pieradusi, ka tie nav viņi, kas nosaka darba kārtību, bet reāli varas sviras ir LPP/LC un Godmanim. Viņš vienmēr ir priekšā TP, kam tādēļ ir jāizdomā mehānisms, lai būtu pirmie puiši ciemā,” pieļāva A.Brigmanis.

Diena.lv , foto: la.lv

Rodas sajūta, ka politiķiem ir “sakāpis galvā”, - viņi uzskata, ka no viņiem būs atkarīgi Latvijas ekonomikai nepieciešamie ārvalstu kredīti un attiecīgi uzņēmēji nedrīkst neko daudz “spirināties”, savā slejā žurnāla “Kapitāls” februāra numurā norāda izdevuma galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders.

Viņš akcentē, ka sabiedrībā vienmēr ir zināms cilvēku daudzums, kas nav apmierināts ar notiekošo, - neatkarīgi no tā, kāda partija pie varas. Savukārt nosacītais vidusslānis un uzņēmēji mīl palamāt valdību, tomēr kopumā ir pārāk pragmatiski un aizņemti ar savu dzīvi, lai kristu depresijā.

“Sliktā ziņa ir tā, ka apjukušajiem un nogurušajiem pēdējo mēnešu laikā pievienojas arī arvien vairāk uzņēmēju un puslīdz pārtikušu ļaužu. Un te vainojama ne tikai uzņēmēju nespēja pielāgoties kardināli citādākai ekonomiskai situācijai Latvijā un pasaulē, bet lielākoties tomēr varas struktūru attieksme,” uzsver žurnālists.

Kā piemēru viņš min daudz piesaukto jēdzienu “tas ir politisks lēmums”.

“It kā jau saprotams, par ko ir runa, tomēr paši šo “politisko lēmumu” pieņēmēji, šķiet, vāji apzinās, ka tie ietekmē ne tikai politisko partiju reitingus un ierēdniecību, bet tieši un reāli - ekonomiku. Nevar būt tā, ka tiek pieņemti ekonomiku iedragājoši lēmumi, iebildumus atmetot ar paziņojumu, ka “tā vajag”. Politiķi riskē ar savu popularitāti, bet uzņēmēji - ar savu mantu,” uzsver Zanders.

“Kapitāla” galvenais redaktors uzsver - nevar būt arī tā, ka politiķi faktiski šantažē biznesu, sakot: citu, labāku par mums, jau nav, tādēļ nāksies vien pieciest.

“Ja uzņēmējam tik ciniski mēģina izstāstīt, ka nekam nav jēgas, jo opozīcija ir kvalitatīvi tikpat “švaka”, ja vara apelē pie “labāk zināms nekā nezināms ļaunums”, tad uzņēmējs, protams, neiet mest akmeni Saeimas logā, bet iesaldē savu darbību,” norāda žurnālists.

Pēc viņa domām, tikpat cinisks esot politiķu aicinājums uzņēmējiem pašiem nākt valdībā, spekulējot ar bezpartejisku premjeru no biznesa aprindām un tā saucamo tehnokrātu valdību. Tomēr katram ir savs darba lauks, un uzņēmējiem nav jānodarbojas ar politiskiem procesiem.

“Ja uztveram politiķus kā nodokļu maksātāju noalgotus menedžerus, tad man grūti iedomāties uzņēmumu, kurā pamatīgas “ziepes” savārījis menedžments uz akcionāru pārmetumiem atcērt: pirmkārt, netraucējiet, otrkārt, ja kas - nāciet paši mūsu sastrādāto izstrēbt!” akcentē “Kapitāla” galvenais redaktors.

“Rodas sajūta, ka politiķiem ir “sakāpis galvā”, - tiem ir priekšstats, ka no viņiem būs atkarīgi Latvijas ekonomikai nepieciešamie ārvalstu kredīti un attiecīgi uzņēmēji nedrīkst neko daudz spirināties. Tā sakot, bumba ir mūsu rokās, bez šīs naudas jūs tāpat nogrimsiet. Nav pat vērts dusmoties un aizrādīt, ka neba ministri būs tie, kuri saražos kredītu atmaksai nepieciešamo naudu. Jēdzīgāk laikam būtu intensīvi atgādināt politiķiem, ka, jā, ekonomikas “sildīšanai” nepieciešamā nauda, protams, ir nepieciešama, tomēr nav tā, ka bizness bez šīs naudas būs beigts un miris.”

Kā norāda Zanders, saprātīgi veidojot nodokļu un cita birokrātiskā regulējuma vidi, uzņēmējiem var palīdzēt ne mazāk. Tomēr tas nenotiek, turklāt runa nav tikai par daudz apspriesto pievienotās vērtības nodokļa likmju paaugstināšanu. Pretēji solītajam nav dzirdēts, ka Valsts ieņēmumu dienests būtu kļuvis saudzīgāks piedziņā vai naskāks uz pārmaksāto nodokļu atmaksu. Dīvaini valsts un pašvaldību iepirkumi ir palikuši.

“Slikti arī tas, ka uzpūtību vara savieno ar apjukumu. Traģikomiskā kārtā pat politiski labi angažēti uzņēmēji sākuši žēloties, ka “jautājumu nokārtot” gan viņiem apsola, tomēr neizdara. Ne jau tāpēc, ka vara būtu pēkšņi kļuvusi ētiskāka vai bailīgāka, bet tāpēc, ka nesaprot, kas notiek. Kas notiek ar finansēm, budžetu utt. Citiem vārdiem sakot, augstprātība savienojumā ar neziņu, kas notiek, kā rīkoties, ir viena no draņķīgākajām kombinācijām, kādu var iedomāties,” uzsver “Kapitāla” galvenais redaktors.

tvnet.lv

Bezpartejisks premjera kandidāts parāda politisko partiju nespēju un vājumu, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

“Vai jūs esat redzējuši kādu piedāvājumu publiskajā telpā? Pēdējais piedāvājums bija no zaļajiem zemniekiem - [Ventspils mērs Aivars] Lembergs ir mūsu premjera kandidāts. Katrai partijai normāli būtu jābūt premjera kandidātam. Bezpartejisks kandidāts ir partiju nespējas rādītājs. Katrai partijai ir jābūt vismaz vienam premjera kandidātam,” Zatlers pauda intervijā aģentūrai BNS.

“Tajā brīdī, kad partijas runā par bezpartejisku kandidātu, tās atzīst savu vājumu, skaļi, sabiedrības priekšā atzīst savu vājumu,” Zatlers norādīja.

Viņš gan neizslēdza bezpartejiska kandidāta virzīšanu gadījumā, ja kritīs Ivara Godmaņa”(LPP/LC) valdība. “Kas seko pēc tam? Parasti noskaidro, kurā partijā viņš ir,” Zatlers sacīja smejot.

Uz jautājumu, kura partija, viņaprāt, patlaban būtu gatava uzņemties valdības vadību un kurai to varētu uzticēt, Zatlers atbildēja: “Pēc pagājušās nedēļas es būtu ļoti piesardzīgs kaut ko teikt, jo mani uztrauc partiju neizlēmība, mētāšanās no viena grāvja otrā.” Vaicāts, vai uzticās Godmanim, Zatlers teica: “Es Saeimai neko nediktēju.”

Zaļo un zemnieku savienība un opozīcijas partijas uzskata, ka jauno valdību vajadzētu veidot bezpartejiskam premjeram. Arī Tautas partija iepriekš norādījusi, ka valdībai vajadzētu veidot citam cilvēkam, nevis Godmanim.

Diena.lv