Interneta mārketinga jaunumi, tendences, pētījumi, kā arī noderīgi padomi un idejas. Tiks apskatītas šādas tēmas: interneta mārketings, e-pasta mārketinga blogs, sociālo mediju mārketings, seo, interneta mārketings un sociālie mediji.
 
Poligrāfijas pakalpojumi, kalendāri un bukleti.

Archive for the 'Korupcija' Category

Šlesers – Latvijas glābējs vai grābējs?


Partijas LPP/LC līderis, bijušais satiksmes ministrs, patlaban Saeimas deputāts Ainārs Šlesers gatavojas kļūt par Rīgas mēru 6.jūnijā notiekošajās pašvaldību vēlēšanās.

“Pēc 6.jūnija, kad es kļūšu par mēru, lielā politika valstī mainīsies. Rīgai būs nozīmīgākā loma, un tā ietekmēs politiku tā kā nekad iepriekš. Rīgas potenciāls netiek izmantots. Ņujorkā ir [Maikls] Blumbergs, Maskavā – [Jurijs] Lužkovs, bet Rīgā būs Šlesers,” intervijā laikrakstam “Biznes&Baltija” sola politiķis.

Taču arī citi viņa paziņojumi ir ne mazāk interesanti un brīžiem pat bīstami. Tiesa, jāatzīst, ka Šlesers vismaz ir skaļi pateicis to, kas pēdējos nepilnos 20 gados notiek Latvijas politiskajā dzīvē — nākot pie varas, likšu amatos savus cilvēkus. Tā tas tiešām vienmēr ir bijis, ka katrs ministrs, politiskais līderis vienmēr ir mēģinājis panākt, lai tā saucamajos atslēgas posteņos būtu savējie: attiecīgajai partijai lojāli un arī ļoti paklausīgi cilvēki. Līdzšinējā pieredze liecina, ka partiju saimniekiem nereti nav svarīgi, lai viņa padotībā strādājošajās institūcijās cilvēki būtu attiecīgajā nozarē pieredzējuši, izglītoti utt., viņiem nepieciešams, lai šādi vadītāji bezierunu kārtībā darītu visu, ko bosam vajag. Arī šiem cilvēciņiem tas ir izdevīgi, jo par savu būtībā kalpa darbu viņiem tiek piešķirta tirgus situācijai nereti neatbilstoša ikmēneša samaksa.

Īpaši jāatzīmē eksministra pakratīšana ar pirkstu tēvzemiešiem — ja to biedrs Kaspars Gerhards mainīšot LPP/LC cilvēkus Satiksmes ministrijā, Šlesers, gadījumā, ja nonāks Rīgas domē, to pašu darīšot ar TB/LNNK biedriem.

Pirmām kārtām jau jāteic godīgi — ja Šlesers tiešām nonāks Rīgas mēra krēslā, viņš bez īpašām ceremonijām tēvzemiešu vietā saliks savējos, neatkarīgi no tā, ko tagad darīs vai nedarīs Gerhards. To Šlesers pats ir atzinis publiski. Otrkārt… Ko tad Gerhards līdz šim tādu ir izdarījis — vien panācis to, ka no valdes locekļa amata Pasažieru vilcienā aiziet Šlesera šofera dēls. Cilvēks, kurš pat nespēja pateikt, cik liela ir viņa alga, lai gan tā bija mērāma vairākos tūkstošos latu. (Neatbildēts paliek jautājums — priekš kam vispār Pasažieru vilcienam vajadzīgs mārketinga speciālists?!)

Jāatzīst gan, ka pašreizējā situācijā uzmanības centrā ir nonācis tieši Šlesers, tomēr šāda sistēma pastāv ne vienā vien Latvijas politiskajā organizācijā un ir iesakņojusies tiktāl, ka liela daļa sabiedrības to jau uztver kā normu, un tas ir pietiekami skumji.

Gan deputāta mandāta atjaunošana, kas sniedz arī imunitāti pret tiesisko vajāšanu, gan vēlme būt tuvāk tieši iekšlietu un korupcijas apkarošanas lietām ir krasā kontrastā ar Šlesera pompozi deklarēto pārliecību, ka jau pēc pašvaldību vēlēšanām 6.jūnijā viņš kļūšot par Rīgas mēru. “Mans mērķis ir pārņemt varu Rīgā”, “man nav nekādu šaubu, ka es būšu Rīgas mērs”, “manas politiskās ambīcijas, biznesa pieredze un spēja piesaistīt investīcijas nostāda mani ārpus konkurences” — Šlesers dižojas intervijā NRA ceturtdien. (Trūkst tikai ādas zeķturu un pātadziņas: “Tev nav izvēles, tu būsi mans vergs!”)

Ja “gāzi grīdā buldozers” Šlesers tiešām “pārņemtu varu Rīgā”, tad korupciju šeit droši vien pasludinātu par tikpat neesošu kā Ventspilī, kuras mēru Aivaru Lembergu viņš piesauc kā “spēcīga līdera” paraugu. Savu Satiksmes ministrijā iekopto astoņkāji ar visiem “šoferu dēliem” jau tagad sola pārcelt uz Rīgas domi: “Kad es pārņemšu varu Rīgā, tur strādās visi tie, kas ir spējīgi pašvaldībā strādāt. Protams, es likšu savus cilvēkus amatos!” Un tak jau to nedēvēs par uzpirkšanu, ka domē nebūšot ne “labējo”, ne “kreiso”, ne frakciju, ne koalīcijas, bet visi strādāšot viņa labā “kā vienota komanda”.

Kālab tad lien Saeimā apkarot korupciju, ja būšot dižs valdnieks jau pēc nepilniem trim mēnešiem? Aiz visas lielmanīgās plātīšanās pašam pasprūk lielākās bažas: “Jebkāda izmeklēšana pirms 6.jūnija tiks viennozīmīgi uzskatīta tikai par politisko pasūtījumu.” Tātad tomēr izmeklēšanu gaida? Zina, ko ēdis?

Ja varētu, Šlesers droši vien labprāt piestrādātu ne tikai par korupcijas apkarotāju Saeimā, bet, piemēram, par ārštata padomnieku KNAB vai kādu konsultantu prokuratūrā. Dubults neplīst jeb — Saeimas piesegs var izrādīties nepietiekami stiprs, lai pagūtu iesēsties Rīgas mēra, nevis kādā cietākā krēslā.

info : TVnet, DB.lv , Diena.lv, karikatūra (autors diemžēl nav minēts ) : DB.lv


Archive for the 'Korupcija' Category

Baķka šoreiz “izhēmojis” zemi


Izrādās, kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs, «tēvzemietis» Jānis Straume, kas savulaik kļuva pazīstams ar sava Vecrīgas dzīvokļa pārdošanas shēmu, eleganti apejot nodokļus, joprojām nav metis mieru darbībai nekustamo īpašumu jomā: pērn, jau sākoties pagrimumam nekustamo īpašumu jomā, viņam izdevies 1554 kvadrātmetrus zemes Jūrmalā pārdot par gandrīz pusmiljonu latu — tātad vairāk nekā 300 latiem kvadrātmetrā.

Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija, īpašumu Jūrmalā, Lašu ielā 10, J. Straume iegādājies 2002. gada jūnijā, par to oficiāli samaksājot 23,5 tūkstošus latu. Sešus gadus vēlāk viņš to pārdevis jau par 491,9 tūkstošiem latu — divas trešdaļas īpašuma par 327,8 tūkstošiem latu iegādājies 1943. gadā dzimušais Nikolajs Butvillo, bet atlikušo trešdaļu par 164,1 tūkstoti latu — 1962. gadā dzimušais Ainārs Spriņģis.

Saņemtā nauda bijušajam politiķim, kurš bieži tiek minēts kā piemērs labajai un ienesīgajai dzīvei dažādos ērtos amatos valsts uzņēmumu padomēs, lieti noderēs. Kā rāda viņa 2007. gada amatpersonas deklarācija, aizpērn viņš iegādājies dzīvokli un garāžu, kopā samaksājis vairāk nekā 208 tūkstošus latu. Par šo summu J. Straume ticis pie 130 kvadrātmetru dzīvokļa un garāžas turpat Jūrmalā, Dubultu prospektā 62a.

avots: apollo


Archive for the 'Korupcija' Category

Šlesers “Pasažieru vilciena” valdi uzskata par ģimenes uzņēmumu


Pērnā gada nogalē AS “Pasažieru vilciens” (PV) valdē ieceltais Kaspars Upenieks ir satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) šofera dēls, šodien Latvijas Televīzijas raidījumam “100.pants” apstiprināja ministrs.

Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, Šlesera šofera dēls iepriekš ir strādājis par kārtībnieku pašvaldības policijā un referentu Valsts probācijas dienestā, savukārt ministrs apgalvo, ka Upenieks ir ieguvis izglītību, kas saistīta ar mārketinga sektoru, tāpēc viņš ir pārliecināts, ka jaunais valdes loceklis savus amata pienākumus veiks profesionāli.

“Tam nav nozīmes, kam viņš ir dēls. Šis cilvēks tika izvēlēts pēc profesionāliem kritērijiem,” apgalvoja Šlesers.

Tas, ka Upenieks ir zinošāks par Šlesera kungu, nenozīmē, ka viņš būtu labs profesionālis liela uzņēmuma valdē.  Var jau būt, ka Upenieks varētu pildīt savus pienākumus, bet šaubas rada fakts, ka brīdī, kad valstī bez darba ir ļoti daudz profesionālu speciālistu ar daudzām augstākām izglītībām un lielu profesionālo pieredzi, tad tik ļoti kārdinošā amatā tiek iecelts puisis tikko no skolas sola.

Info: Tvnet.lv foto:Ldz.lv


Archive for the 'Korupcija' Category

TB/LNNK barojas no centrāltirgus naudas


Rīgas Centrāltirgū (RCT) starpniekfirmu bizness, kur lielas tirdzniecības platības sākotnēji tiek iznomātas uzņēmumam, kurš pēc tam tās iznomā apakšīrniekiem, ir ierasta prakse, izpētījis laikraksts Diena. To lietderība ir apšaubāma, jo tirdzniecības vietu noma ir paša Centrāltirgus uzdevums. RCT preses pārstāvis Jānis Basēvičs skaidroja, ka tirgum esot izdevīgi iznomāt firmām uzreiz tik lielas platības un “pēc šādiem principiem darbojas arī citi tirgi gan Latvijā, gan pasaulē”.

Pašreizējā kārtība gan ir izdevīga vairākiem politiskajiem spēkiem, kuru pārstāvji ieguvuši stabilu biznesu ar minimālu risku un, iespējams, kalpo arī par kārtējo partiju barotni. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati rāda, ka jau gandrīz desmit gadu tirgū saimnieko Saskaņas centra Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis, kurš pēdējos trīs gados vienai no apvienības dalīborganizācijām partijai Jaunais centrs ziedojis Ls 5000. Kad pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā tirgus vadībā nāca tēvzemieši, drīz vien biznesu tirgū sāka tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Tieši tēvzemiešu paspārnē par valdes priekšsēdētāju kļuva ilggadējā tirgus darbiniece N.Cibuļska. Patlaban viņa no pienākumu pildīšanas ir atstādināta.

Ministram īsa atmiņa

Kā radās ideja par biznesu tirgū, G.Bērziņš Dienai nespēja atcerēties. Nomas līgumu viņam daļēji piederošā firma GIA ieguva bez konkursa, jo tirgus strādājot pēc principa — ja ir brīva tirdzniecības platība, ikviens var pieteikties, skaidroja tirgus pārstāvis J.Basēvičs. Informācija par brīvajām tirdzniecības platībām gan nekur publiski nav pieejama, to var uzzināt tikai tirgus administrācijā.

Pērn firmai GIA bija vairāk nekā 190 tūkstošu latu liels apgrozījums. Tirgum nomā firma maksājusi Ls 60 000, liecina uzņēmuma gada pārskats. Firmas peļņa pērn bija Ls 50 000. No neoficiāliem avotiem Dienai zināms, ka KNAB no tirgus administrācijas izprasījis arī ar firmu GIA saistītos dokumentus.

J.Basēvičs skaidroja, ka atsevišķos gadījumos par lielu tirdzniecības platību nomu tiekot rīkoti konkursi. Jau 1998.gadā konkursā par RCT slēgtās teritorijas rekonstrukcijas un tālākās nomas tiesībām uz 19 gadiem uzvarēja vienīgais pretendents firma KN un partneri. Firma dibināta pāris nedēļu pirms uzvaras. Pastarpināti tās īpašnieku vidū ir viens no Parex bankas dibinātājiem, pašreiz nekustamo īpašumu darbonis ar strīdīgu reputāciju Juris Vanags, kā arī bijušais Parex bankas jurists, jau minētais tagadējais Rīgas domnieks M.Kameņeckis.
Abi kungi ir firmas Kustība N līdzīpašnieki, un tā 2001.gadā nomā uz piecpadsmit gadiem ieguva zivju paviljonu.

RCT bijusī saimniece N.Cibuļska intervijā Dienai vēl pirms pāris mēnešiem stāstīja, ka tirgus esot noteicējs vien par pāris spīķeriem, jo lielākā daļa slēgtās tirdzniecības platības piederot privātīpašniekiem, kas no tirgus nomā pašvaldībai piederošo zemi. Patiesībā tirgus pārvaldījumā ir seši spīķeri un pieci paviljoni, tikai tie uz gariem termiņiem iznomāti privātfirmām. Bez jau iepriekšminētajām firmām lielāko nomnieku vidū RCT interneta mājaslapā minētas arī firmas VIARO (piena un gastronomijas paviljons), Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā (tiek saistīta ar N.Cibuļsku) un Luto. Abas pēdējās firmas saista viena līdzīpašniece — plašākai sabiedrībai nezināma Anita Dārziņa.

Nomas līgumi ar uzskaitītajām firmām noslēgti vismaz uz desmit gadiem. J.Basēvičs skaidroja, ka nomas maksa katru gadu tiekot pārskatīta un to apstiprinot valde trīs cilvēku sastāvā. Pēdējos gadus valdes priekšsēdētāja bija N.Cibuļska. Cik lielu maksu no saviem apakšnomniekiem prasa lielās firmas, tirgus nekontrolējot un pat nezinot, jo tā jau esot komercinformācija. Diena secināja, ka nomas maksa ir vismaz divas, atsevišķos gadījumos pat trīs četras reizes lielāka.

“Šāda prakse ir iegājusies jau kopš 90.gadiem, un mēs kā padome neko nevaram darīt. Līgumus ir neiespējami lauzt, jo tie noslēgti pat uz 40 gadiem. Pieļauju, ja kāds lielāks nomnieks nāk ar lielām investīcijām, tad šādi nomas līgumi atmaksājas,” saka RCT padomes priekšsēdētājs Vents Balodis (TB/LNNK).

Informācija no Diena.lv , foto no citariga.lv


Archive for the 'Korupcija' Category

Jūrmalas mērs atzīts par aizdomās turēto dienesta pilnvaru pārsniegšanā


Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jaunievēlētajam Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim piemērojis aizdomās turamā statusu krimināllietā, kura ierosināta pret kādreizējo SIA Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētāju Juri Tračumu, to telekompānijai LNT otrdienas rītā apstiprināja pats Ģ.Trencis.

“Šajā lietā es nevaru sniegt ziņas, tur man jāievēro slepenība. Bet faktiski tā situācija ir tāda, ka Tračuma kungs pieļāva ļoti līdzīgu pārkāpumu kā daudzi citi vadītāji, kā, starp citu, Satversmes tiesas vadītājs Endziņa kungs, ja nemaldos. Viņš rīkojumu par prēmijām, kur viņu prēmē, parakstīja pats. Par prēmiju sistēmu uzņēmumā nekādu sūdzību nebija, prēmēja vairāk nekā pusi uzņēmuma darbinieku. Neviena cita lieta nav iesākta – tikai Tračuma kunga pamatā formālā pārkāpuma dēļ,” bijušā Jūrmalas slimnīcas vadītāja pārkāpumu skaidroja Trencis.

Tomēr Tračums neesot mierā arī ar kārtību, kādā atlaists no darba: “Man izskatās, ka šajā gadījumā jāņem vērā arī otra lieta. Bez lietas par līdzekļiem ir arī Tračuma kunga sūdzība par to, kā viņu atbrīvoja no darba, pieļaujot darba diskrimināciju.”

Žurnālisti raidījuma “900 sekundes” pauda izpratni par to, ka jaunais Jūrmalas mērs nevar sniegt informāciju par KNAB uzdotajiem jautājumiem, tomēr lūdza atklāt, kāds statuss viņam piemērots šajā lietā, jo nupat atklājies, ka mērs Trencis vakar izsaukts uz KNAB. Ģirts Trencis tad bija spiests atzīt, ka viņam piemērots aizdomās turētā statuss: “Statuss bija, ka man jāpiedalās kriminālprocesā, kas iesākts. Par statusu man šobrīd vēl jākonsultējas, bet tas ir aizdomās turētais. Es to mierīgi arī varu pateikt visiem skatītājiem, jo es zinu: šajā lietā es iedziļinājos, tur ir formāls pārkāpums, un mierizlīgums, kur attiecīgi šī te puse veiktu naudas atmaksu, pašvaldībai būtu labākais risinājums.”

Trencim arī tika uzdots jautājums: ja konflikts bija par 23 tūkstošiem latu – par to, ka tie iztērēti prettiesiski, un mierizlīgums bija par 11 tūkstošiem – kādēļ ne par visu summu? Trencis skaidroja, ka zināmā mērā Latvijā ir jāvadās no precedentiem – esot bijušas vairākas tiesas un, pēc Trenča rīcībā esošās informācijas, neviens no apsūdzētajiem nav saņēmis reālu cietumsodu: “Parasti viņiem no astoņdesmit tūkstošiem piespriests atmaksāt astoņus tūkstošus. Arī šajā gadījumā man nav pārliecības, ka tiks piedzīta visa summa. Vienlaikus Tračuma kungam ir iespēja un viņš arī tiesā prasa par diskrimināciju, kur, ja pašvaldība zaudēs, tā summa piedzītā arī būs lielāka.”

Atbildot uz jautājumu, vai šāda kompromisa vienošanās ar Tračumu bija labākais risinājums, Trencis teica, ka to par tādu uzskata.

KNAB apstiprināja, ka Ģ.Trencis atzīts par aizdomās turēto dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Lēmums pieņemts 30.septembrī. Ģ.Trencim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Plašāku informāciju KNAB pašlaik nesniedz.

LNT, DIENA .



 
Interneta mārketinga jaunumi, tendences, pētījumi, kā arī noderīgi padomi un idejas. Tiks apskatītas šādas tēmas: mārketings un interneta mārketings, e-pasta mārketings, interneta mārketings, mājas lapu optimizācija - SEO, mārketings, sociālie mediji un sociālo mediju mārketings.
 

START.LV