Interneta mārketinga jaunumi, tendences, pētījumi, kā arī noderīgi padomi un idejas. Tiks apskatītas šādas tēmas: interneta mārketings, e-pasta mārketinga blogs, sociālo mediju mārketings, seo, interneta mārketings un sociālie mediji.
 
Poligrāfijas pakalpojumi, kalendāri un bukleti.

Archive for the 'Partiju finanses' Category

Novembrī vislielākos ziedojumus saņēmusi Tautas partija


Novembrī vislielākos ziedojumus saņēmusi Tautas partija (TP) – 35 300 latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija par ziedojumiem un dāvinājumiem partijām.
Vislielāko naudas summu – 17 000 latu – partijai ziedojis Gundars Spalis, 9000 latu – šā gada vasarā no amata atbrīvotā AS “Latvenergo” padomes locekle Margarita Brikmane un 1500 latu – Māris Upmacis.
TP novembrī bija kongress, un kā liecina aģentūras LETA novērojumi, tieši pēc partiju kongresiem partiju kases nedaudz piepildās ar finanšu līdzekļiem.
Otrajā vietā ziedojumu apmēra ziņā ir ierindojusies partija “Sabiedrība citai politikai”, kurai ziedoti 5418 latu. Vislielāko summu – gandrīz 5000 latu – ziedojis SIA “New Rosme” izpilddirektors Edgars Štelmahers.
Partijai “Pilsoniskā savienība” novembrī saziedoti 2243 latu, no tiem lielāko daļu – 1425 latu – ziedojis Arnolds Jānis Smiltnieks, bet 437 latu – Krišs Džems Ligers.
Partijai LPP/LC novembrī kopumā saziedoti 3005 latu, taču partijas kasē ieripojuši vien 1005 latu, jo novembrī ir atmaksāts SIA firmai “Dace” ziedojums 2000 latu apmērā, ko, acīmredzot partija uzskatījusi par nelikumīgu.
Partijai “Jaunais laiks” pagājušajā mēnesī saziedoti 1230 latu, no tiem 1000 latu ziedojis Alis Baltbārzdis.
Apvienībai “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” novembrī ziedoti 1000 latu, Zaļo un Zemnieku savienībai – 1090 lati, Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai – 800 lati, partijai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 431 lats, bet Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība saņēmusi vienu ziedojumu 200 latu apmērā no izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes.
Savukārt Tautas saskaņas partijai, partijai “Saskaņas centrs”, Latvijas Zaļai partijai un Latviešu Zemnieku savienībai novembrī ziedojumi nav bijuši.
Info: delfi.lv


Archive for the 'Partiju finanses' Category

TB/LNNK barojas no centrāltirgus naudas


Rīgas Centrāltirgū (RCT) starpniekfirmu bizness, kur lielas tirdzniecības platības sākotnēji tiek iznomātas uzņēmumam, kurš pēc tam tās iznomā apakšīrniekiem, ir ierasta prakse, izpētījis laikraksts Diena. To lietderība ir apšaubāma, jo tirdzniecības vietu noma ir paša Centrāltirgus uzdevums. RCT preses pārstāvis Jānis Basēvičs skaidroja, ka tirgum esot izdevīgi iznomāt firmām uzreiz tik lielas platības un “pēc šādiem principiem darbojas arī citi tirgi gan Latvijā, gan pasaulē”.

Pašreizējā kārtība gan ir izdevīga vairākiem politiskajiem spēkiem, kuru pārstāvji ieguvuši stabilu biznesu ar minimālu risku un, iespējams, kalpo arī par kārtējo partiju barotni. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati rāda, ka jau gandrīz desmit gadu tirgū saimnieko Saskaņas centra Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis, kurš pēdējos trīs gados vienai no apvienības dalīborganizācijām partijai Jaunais centrs ziedojis Ls 5000. Kad pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā tirgus vadībā nāca tēvzemieši, drīz vien biznesu tirgū sāka tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Tieši tēvzemiešu paspārnē par valdes priekšsēdētāju kļuva ilggadējā tirgus darbiniece N.Cibuļska. Patlaban viņa no pienākumu pildīšanas ir atstādināta.

Ministram īsa atmiņa

Kā radās ideja par biznesu tirgū, G.Bērziņš Dienai nespēja atcerēties. Nomas līgumu viņam daļēji piederošā firma GIA ieguva bez konkursa, jo tirgus strādājot pēc principa — ja ir brīva tirdzniecības platība, ikviens var pieteikties, skaidroja tirgus pārstāvis J.Basēvičs. Informācija par brīvajām tirdzniecības platībām gan nekur publiski nav pieejama, to var uzzināt tikai tirgus administrācijā.

Pērn firmai GIA bija vairāk nekā 190 tūkstošu latu liels apgrozījums. Tirgum nomā firma maksājusi Ls 60 000, liecina uzņēmuma gada pārskats. Firmas peļņa pērn bija Ls 50 000. No neoficiāliem avotiem Dienai zināms, ka KNAB no tirgus administrācijas izprasījis arī ar firmu GIA saistītos dokumentus.

J.Basēvičs skaidroja, ka atsevišķos gadījumos par lielu tirdzniecības platību nomu tiekot rīkoti konkursi. Jau 1998.gadā konkursā par RCT slēgtās teritorijas rekonstrukcijas un tālākās nomas tiesībām uz 19 gadiem uzvarēja vienīgais pretendents firma KN un partneri. Firma dibināta pāris nedēļu pirms uzvaras. Pastarpināti tās īpašnieku vidū ir viens no Parex bankas dibinātājiem, pašreiz nekustamo īpašumu darbonis ar strīdīgu reputāciju Juris Vanags, kā arī bijušais Parex bankas jurists, jau minētais tagadējais Rīgas domnieks M.Kameņeckis.
Abi kungi ir firmas Kustība N līdzīpašnieki, un tā 2001.gadā nomā uz piecpadsmit gadiem ieguva zivju paviljonu.

RCT bijusī saimniece N.Cibuļska intervijā Dienai vēl pirms pāris mēnešiem stāstīja, ka tirgus esot noteicējs vien par pāris spīķeriem, jo lielākā daļa slēgtās tirdzniecības platības piederot privātīpašniekiem, kas no tirgus nomā pašvaldībai piederošo zemi. Patiesībā tirgus pārvaldījumā ir seši spīķeri un pieci paviljoni, tikai tie uz gariem termiņiem iznomāti privātfirmām. Bez jau iepriekšminētajām firmām lielāko nomnieku vidū RCT interneta mājaslapā minētas arī firmas VIARO (piena un gastronomijas paviljons), Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā (tiek saistīta ar N.Cibuļsku) un Luto. Abas pēdējās firmas saista viena līdzīpašniece — plašākai sabiedrībai nezināma Anita Dārziņa.

Nomas līgumi ar uzskaitītajām firmām noslēgti vismaz uz desmit gadiem. J.Basēvičs skaidroja, ka nomas maksa katru gadu tiekot pārskatīta un to apstiprinot valde trīs cilvēku sastāvā. Pēdējos gadus valdes priekšsēdētāja bija N.Cibuļska. Cik lielu maksu no saviem apakšnomniekiem prasa lielās firmas, tirgus nekontrolējot un pat nezinot, jo tā jau esot komercinformācija. Diena secināja, ka nomas maksa ir vismaz divas, atsevišķos gadījumos pat trīs četras reizes lielāka.

“Šāda prakse ir iegājusies jau kopš 90.gadiem, un mēs kā padome neko nevaram darīt. Līgumus ir neiespējami lauzt, jo tie noslēgti pat uz 40 gadiem. Pieļauju, ja kāds lielāks nomnieks nāk ar lielām investīcijām, tad šādi nomas līgumi atmaksājas,” saka RCT padomes priekšsēdētājs Vents Balodis (TB/LNNK).

Informācija no Diena.lv , foto no citariga.lv


Archive for the 'Partiju finanses' Category

Partiju netiešie ienākumi – Valdes un Padomes


Ja ekonomiskās lejupslīdes laikā vēlaties nodrošināt savu nākotni, mēģiniet piekļūt satiksmes ministram Aināram Šleseram (LPP/LC). Šlesera sirds ir plaša, bet ministrijas pārraudzībā — 15 valsts uzņēmumu. No 93 šo padomju locekļiem 26 ir saistīti ar LPP/LC — kā biedri, padomnieki vai ziedotāji.

No tā iznāktu vidējā pensija 9800 pensionāriem. Ap 3500 skolotāju slodžu. Paaugstināta alga ap 2400 medicīnas māsu. Pietiktu 2000 policistu samaksai. Tāda pati summa tiek tērēta aptuveni 140 padomju locekļiem valsts uzņēmumos. Pērn viņu algās izmaksāti vismaz 1,2 miljoni latu. Kāpēc Godmanim negribas taupīt uz viņu rēķina? Vai tāpēc, ka no visām partijām lielākā daļa padomēs sēdošo ir LPP/LC biedri? Vai varbūt tāpēc, ka gandrīz pusmiljons legāli aizgājis partiju kabatās?

Šlesera tuvāko padomnieku loks raujas vai uz pusēm. Ņemsim jauno censoni Lauri Dripi. Vairākus gadus uzticami pastrādājis pie Šlesera ministrijā, Dripe pērn bijis padomes priekšsēdis četros uzņēmumos (bet amati viņam bijuši piecos), valsts maizē kopā nopelnījis 77,8 tūkstošus latu. Tagad viņš ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs. Tas ir stabilāks amats nekā padomēs, kas parasti mainās līdz ar izmaiņām koalīcijas partiju sastāvā.

LVRTC padomi vada Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Tas nekas, ka nenoliedzami apķērīgais Vaikulis politikā nonāca no ziņu aģentūras BNS un pieredze uzņēmējdarbībā ir minimāla. Toties viņš ir ilgi darbojies LPP labā un ļoti strādīgs — paralēli šiem darbiem Vaikulis pērn bijis arī deputāta palīgs Saeimā, Šlesera padomnieks, LPP preses sekretārs un darbojies Rīgas starptautiskās autoostas padomē (vairs nav). Vaikulis uzskata, ka viņa divas augstākās izglītības (politoloģija un komunikāciju zinātne) un ilgais darbs valsts sektorā viņu padara par pilnīgi piemērotu šim amatam.

Krišjānis Peters. Bijušais Saeimas deputāts, Šlesera bijušais biroja vadītājs, tuvs līdzgaitnieks un draugs, plašākai sabiedrībai pazīstams kā lidostas Rīga vadītājs. Taču viņš ir valdes priekšsēdētājs ne tikai tur. Peters paralēli darbojies arī Latvijas gaisa satiksmes, airBaltic, Privatizācijas aģentūras, Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) un LVRTC padomē. Gandrīz 99 tūkstoši latu.

Politizē arī valdes

Lai nokļūtu amatā, nav jābūt pat tuvam Šlesera līdzgaitniekam. Caurkritušajai deputātei Jevgēnijai Stalidzānei (LPP) atradusies vieta Latvijas autoceļu uzturētāja padomē (Ls 610 mēnesī), eksdeputātam un sporta žurnālistam Valērijam Karpuškinam VITA padomē (Ls 199 mēnesī). Pasta padomē iecelta integrācijas ministra Oskara Kastēna padomniece Anda Ozola (Ls 855 mēnesī), lai gan šī sekretariāta vienīgā saistība ar pastu varētu būt tāda, ka uzņēmumā strādā gan latvieši, gan krievi. Caurkritušajam deputātam, vienu brīdi Šlesera oponentam Ērikam Jēkabsonam uzradusies vieta Latvijas gaisa satiksmes valdē. 4050 latu mēnesī.

Valsts uzņēmumu valdes ir ne tikai drošākas, bet tajās arī labāk maksā — gan algas griesti augstāki, gan prēmijas var maksāt, ko padomēs nevar. SestDienas pētījums rāda, ka politiķu arguments — mēs jau tikai padomēs, valdēs strādā profesionāļi — ir meli.

Partijiska iefiltrēšanās ir sākusies arī valdēs. Lielākoties tajās, kur visvairāk maksā.

Vislabāk atalgotajā, ārkārtīgi labi pelnošajā Latvijas Valsts mežu valdē no septiņiem valdes locekļiem četri ir saistīti ar partijām.

Caurkritušais deputāts Aivars Tiesnesis ir no Tautas partijas (vidēji Ls 7011 mēnesī), Kārlis Boldiševics (kurš ir vēl vienā ar Zemkopības ministriju saistīta uzņēmuma Lauku attīstības fonda valdē) — ilggadējs zemsaviešu frakcijas darbinieks (vidēji Ls 6972 mēnesī). No ZZS ir arī valdes loceklis Modris Grantiņš un Andrejs Brūvelis. Abi ik mēnesi pelna nedaudz vairāk kā 7000 latu.

Visi četri ir arī savu partiju lielie ziedotāji — kopš 2002.gada, kad KNAB izveidoja ziedotāju elektronisko datubāzi, Tiesnesis TP ziedojis Ls 46 000, Boldiševics LZS — Ls 29 698, Grantiņš LZS — Ls 22 860, Brūvelis LZP — Ls 3720.

Politiķi vai ar viņiem saistītie ir arī Privatizācijas aģentūras valdē — par Mākoņu pastnieku dēvētais Mihails Pietkevičs (TP) un kādreizējā Jāņa Straumes palīdze Vineta Stolere (viņa arī TB/LNNK Tieslietu ministrijai piestiprinātās Tiesu namu aģentūras padomē). Latvijas loto valdi vada TP pārstāvis Arnis Razminovičs (viņš arī TP pārvaldītās Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) padomē un likvidētā Diplomātiskā servisa padomē). VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks ir tautpartijietis (viņš arī Latvijas gaisa satiksmes padomes loceklis), valdes loceklis Elmārs Švēde ir no ZZS. Abi ir lieli partiju ziedotāji.

Lidostas Rīga valdi vada Peters, LVRTC — Dripe, Latvijas gaisa satiksmi — tautpartijietis Maršāns, Elektronisko sakaru direkciju — izbijušais Latvijas ceļa ministrs Jānis Krūmiņš, un valdē ir Andrejs Požarnovs (TB/LNNK). CSDD valdē iecelts tautpartijietis Valdis Dvinskis, Latvijas dzelzceļa (kuru vada LPP/LC lielais ziedotājs Uģis Magonis) valdē darbojas Aigara Kalvīša (TP) līdzgaitnieks un partijas lielais ziedotājs Aivars Strakšas.

Valžu politizācijas līmenis, salīdzinot ar padomēm, pagaidām ir tīrais nieks. Vieni un tie paši uzvārdi atkārtojas ar apbrīnojamu regularitāti absolūti nesaistītās jomās — pietiek pavērties caurkritušo Saeimas deputātu Jāņa Straumes vai Kārļa Greiškalna ienākumu deklarācijās. Viņi nav vienīgie “universālie kareivji” — Satiksmes ministrijas apstiprināto padomju sastāvi ir ārkārtīgi līdzīgi, un tajos ir ne tikai LPP biedri.

Šlesers nebūt nav vienīgais, kas rūpējas par savējiem. Piemēram, Kalvīša bijušais preses sekretārs Arno Pjatkins, padomnieks Jānis Dzanuškāns un bijusī Rīgas mēra, tagadējā ekonomikas ministra Kaspara Gerharda preses sekretāre Inga Spriņķe — visi izrādījušies tik kompetenti telekomunikāciju speciālisti, lai tiktu iecelti Lattelecom padomē. Kalvīša palīdze Vineta Šnore iekārtota lidostas padomē. Godmaņa biroja vadītājs Juris Radzevičs vadīja Latvijas pasta padomi laikā, kad tas cieta miljoniem latu zaudējumus, bet tagad darbojas Latvenergo padomē. Premjera padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos Armīns Sproģis (alga Ls 1500 mēnesī) darbojas Latvijas gaisa satiksmes padomē, padomnieks izglītības, kultūras un labklājības jautājumos Juris Šmits — LDz un Latvijas autoceļu uzturētāja padomē.

SestDienas pētījums liecina, ka 27 valsts akciju sabiedrībās un lielākajās kapitālsabiedrībās ar valsts daļu (airBaltic, Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom) no vairāk nekā 140 pērn strādājošajiem padomes locekļiem vismaz 91 ir saistīts ar partijām. Visvairāk ar LPP/LC (vismaz 36), 22 ar TP, 19 ar ZZS, 11 ar TB/LNNK. Opozīcija ir pārstāvēta niecīgi — kopā atrodami četri cilvēki.

Vienīgās nepolitizētās padomes ir Hipotēku un zemes bankai un Latvijas Jūras administrācijai.

Lai taupības režīmā sāktā diskusija par padomju depolitizēšanu kļūtu konstruktīvāka, nolēmām izdarīt to, kas nav izdarīts līdz šim, — aprēķināt, cik tās izmaksā. Ietaupījums gan nenonāktu “pa tiešo” valsts budžetā, bet paliktu uzņēmumos, par ko tie ekonomiskās lejupslīdes laikā nešaubīgi priecātos.

Padomju algās pērn izmaksāti vismaz 1,2 miljoni latu. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo padomes ir arī daudzos pašvaldību uzņēmumos.

Nav teikts, ka politiķi nevarētu būt labi biznesa vadītāji un tādēļ nedrīkstētu atrasties padomēs. Piemēram, Latvijas Valsts mežu padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tika izvirzīts no ZZS, taču par viņu nozarē runā atzinīgi. Tomēr politiķu lielais īpatsvars un plašais profils ļauj šaubīties par to, ka vietas viņi ieguvuši kompetences dēļ. Zīmīgs ir fakts, ka vispieprasītākās ir to uzņēmumu padomes, kurās visvairāk maksā, proti, lielie uzņēmumi, kuros valdības noteikumi ļauj padomē atrasties 11 cilvēkiem un kuros gada alga pārsniedz 10 000 latu jeb Ls 900 mēnesī. Nereti šī summa tiek maksāta par vienas sēdes apmeklēšanu mēnesī un attiecīgo dokumentu izlasīšanu.

“Protams, 11 cilvēku padome ir par lielu,” atzīst bijušais Latvijas pasta vadītājs Gints Škodovs. “Pietiktu ar pieciem septiņiem, bet to jau izlemj akcionārs. Es piekrītu, ka šīs padomes varētu būt kaut kāds partiju finansēšanas avots.”

Saskaņā ar SestDienas pētījumu pašreizējie padomju un valžu locekļi kopš 2002.gada partijām legāli ziedojuši 453 tūkstošus latu. Taču reālās summas ir lielākas, jo daudzi no viņiem ziedojuši arī pirms tam.

Korupcijas pētnieki Delnā 2005.gadā secināja, ka viņu ziedojumi LPP veido 20% no visiem ienākumiem, LZP — 17%, LZS — 16%, TP — 15%, JL — 6%.

Mazas algas?

“Padomes, protams, ir vajadzīgas. Viņiem ir ļoti regulētas algas, kas viņu kvalifikācijai ir ļoti par zemu, par zemu. Ļoti mazas algas pie ļoti lielas kvalifikācijas. Algas ir mazas,” šonedēļ TV debatēs apgalvoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slakterim par padomju algu lielumu vajadzētu būt informētam, jo viņa padomniece Ingūna Gulbe iecelta ienesīgajā Latvijas Valsts mežu padomē, viņa darbojas arī Lauku attīstības fonda padomē. Gulbe vienlaikus dod padomus zemkopības un finanšu ministriem, Atim Slakterim sekojot neatkarīgi no ministrijas, un pērn tikai šai amatā vien nopelnījusi 33 tūkstošus latu.

Lielākā padomes locekļa alga var būt Ls 900, bet padomes priekšsēdētājam — Ls 1200 mēnesī. Algu padomēs strādājošajiem nosaka atkarībā no uzņēmuma lieluma. Griestus 2002.gadā noteica Einara Repšes valdība, lai “savaldītu to anarhiju, kas darījās ar valžu algām, jo padomes jau vairs nebija tik ļoti labi atalgotas”, saka toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Politiķi aizstāvas, ka padomju locekļi dara atbildīgu darbu, uzraugot valdes un informējot savas partijas par uzņēmumu vajadzībām, un privātuzņēmumu padomes arī ir labi atalgotas. Atklātāka bija bijusī Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre pēc aiziešanas no LVRTC padomes 2007.gada sākumā: “Padome ir politisks veidojums, kas pati nepieņem nekādus lēmumus, jo viss pirms tam ir noteikts koalīcijas padomē. Ir cilvēki, kas grib būt marionetes, un ir cilvēki, kas to negrib. Mana sirdsapziņa neļauj formāli atrasties padomē, kas reāli neko nedara.”

Godmanis politizētās padomes likvidēt negrasās, vienīgi izdevis rīkojumu par to un valžu algu iesaldēšanu 2008.gadā, gatavojoties ierobežot algas, ko ministriju pārstāvji saņem kā kapitāla daļu turētāji, un esot gatavs apsvērt (kas nenozīmē darīt) padomju locekļu skaita samazināšanu. “Nav pamata valsts uzņēmumiem strādāt pēc cita principa nekā privātajiem uzņēmumiem. Turklāt tas būtu arī jautājums par diskrimināciju tādēļ, ka cilvēks ir politiķis,” saka premjera preses sekretārs Vaikulis.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš pirms Godmaņa valdības apstiprināšanas aicināja atteikties no padomju politizēšanas, jo uzņēmumu palicis maz. “Ar šādu pozīciju mēs noņemtu pietiekoši lielu aizdomu ēnu gan no valdības kopumā, gan radītu sabiedrībai pareizāku priekšstatu par saviem mērķiem.”

Viņš nebija pirmais. “Uzņēmējdarbības sfēra ir jādepolitizē.” To 1997.gadā ierosināja LC priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

“No vienas puses, politiķi reizēm paglābj no liekas kritikas. No otras, — esam degradējuši padomes lomu. Lai gan politiķus var saprast. Viņiem gribas visur būt klāt, visu aptaustīt. Kamēr būs lietas, ko dalīt, — kā to sauc viens otrs politiķis, tikmēr būs politiskas padomes,” teica PA vadītājs Jānis Naglis. Pirms desmit gadiem.

Visaizņemtākais cilvēks

Šlesera padomnieks Liepiņš, kas ministra partijai ziedojis vairāk nekā 65 000 latu, strādā septiņos darbos: Rīgas brīvostas valdē, Latvijas Valsts mežu (LVM) padomē, ir padomes priekšsēdētājs Latvijas pastā (LP), lidostā, Latvijas autoceļu uzturētājā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), Latvijas Valsts ceļos. Gada ienākumi — 108 778 lati. Ne pārāk tālu no Latvijas vislabāk pelnošā valsts darbinieka, Rīgas brīvostas vadītāja Leonīda Loginova Ls 10 934 mēnešalgas. Liepiņam piederošais uzņēmums G.R.B vienlaikus būvē privātmājas Ozolniekos. Vietējie stāsta, ka viņš faktiski vadot būvdarbus. Viņš apgalvo, ka dara to tikai brīvdienās.

Lielā auguma vīrs ar noteiktu statusu sasniegušajiem vīriešiem tipisko svītraino uzvalku mani sagaida lidostas VIP zonā pirms padomes sēdes. Viņa darbadiena esot sākusies septiņos, kad no Ozolniekiem izbrauc uz Rīgu. Astoņos bijis brīvostas valdes sēdē, no 11 darbs birojā, LP padome, tad lidosta, septiņos tikšanās, diena beigšoties ap 21—22. “Man kā padomes priekšsēdētājam darbs notiek visu laiku, mans atskaites punkts nav padomes sēde, kad izsniedz papīrus, es visu laiku komunicēju ar valdi,” viņš saka. “Man nav par ko kaunēties. Visi uzņēmumi, kuros es strādāju, strādā ar peļņu, un es ceru, ka arī pastu nākamgad izdosies izvilkt rentablos ūdeņos.”

Liepiņa gadījums gan nav saucams par kliedzošu nekompetenci — viņš darbojies vadošos amatos preses izplatīšanā (Plus Punkta direktors, Preses apvienības ģenerāldirektors, Dienas realizācijas daļas vadītājs) un nekustamo īpašumu biznesā (vadītājs Šlesera un Viestura Koziola projektā par Salienas pilsētiņas būvi pie Jūrmalas šosejas). No turienes “pavirši pazīstamais” Šlesers viņu uzaicinājis par padomnieku, un dāsnā ziedotāja karjera valsts uzņēmumos.

Liepiņš uzskata, ka politizētajām padomēm ir savas priekšrocības. “Ja cilvēks ir kādas partijas biedrs, viņam ir atbildība savas partijas priekšā par to, ko viņš tur dara, un partija atbild saviem vēlētājiem. Ja tur būs dziedātājs, jurists advokāts, viņa atbildība būs uz pusi mazāka — atnāca, izrīkojās neadekvāti, radīja zaudējumus un aizgāja no padomes, un ko tālāk?” viņš saka. “Jā, kāds šoferis varētu teikt, viņiem tur labi maksā, bet kas liedz iet to pašu ceļu un nokļūt tur, ka tev būtu tāda uzticība, ka tev uzticas ministrs vai partija un deleģē. Nu, aizej līdz tam līmenim, jo tur arī ir sava iekšējā konkurence!”

Liepiņš izvairīgi runā par iemesliem, kādēļ Šlesers izvēlējies tieši viņu. Brīžiem tas skan nevis kā peļņas avots, bet tīrs altruisms. “Kad Ainārs teica, ka man jāpārņem pasts, priecīgs nebiju. (..) Bet, zinot, ka tobrīd Ainārs politiski karājās mata galā, es neuzskatīju, ka viņš, kas katru trešdienu sauca Satiksmes ministrijas uzņēmumus atskaitīties, būtu to pelnījis,” apgalvo Liepiņš. Viņi ar Šleseru neesot draugi, bet viņš satiksmes ministru cienot par ģimenisko stāju un mērķtiecību.

Bēdīgā pieredze

Līdz Privatizācijas aģentūras izveidošanai 1994.gadā valdībai pat nebija zināms, cik uzņēmumu tai pieder. Pārveidojot uzņēmumus par valsts akciju sabiedrībām, parādījās padomes un valdes. Andra Šķēles pirmās valdības laikā partijas pieprasīja kvotas padomēs, un tad tā kļuva par parastu praksi. Padomju locekļu sarakstus apstiprināja un vietas atbilstoši partijas svaram valdībā sadalīja koalīcijas sadarbības padomē.

Reizē ar padomju politizēšanu dzima aizdomas, ka partijas tās izmanto melno kasu papildināšanai, proti, padomēs sēdošie algu ieskaita partijas kasē (ja vien tur nav iesēdināti pārlaist grūtos laikus līdz nākamajam mēģinājumam tikt ievēlētiem). Nav neviena pierādīta gadījuma, bet vielas pārdomām pietiek.

Kādreizējais LNNK vadītājs nelaiķis Andrejs Krastiņš 2003.gadā atklāja, ka uzņēmuma Ventspils nafta (VN) privatizācijas laikā 1997.gadā trim politiskajiem spēkiem — LNNK, Latvijas ceļam un Demokrātiskajai partijai Saimnieks — bijusi paredzēta piektā daļa akciju, kuras iegūtu VN privātais investors Latvijas naftas tranzīts (LNT). LNNK būtu 6%, DPS un LC — pa 7%.

No 1995. līdz 1997.gadam sanāksmēs par VN privatizāciju līdz ar LNT līdzīpašniekiem piedalījušies arī konsultanti no politiskajām partijām. Sākotnēji bijis paredzēts, ka partijas nesaņems pašas akcijas, bet tām tiktu dota iespēja ieteikt uzņēmumus, kas iegādātos attiecīgās kapitāla daļas, un vēlāk šīs firmas sponsorētu politiskos spēkus. LNNK no spēles izslēdza, vietu pārņemot Tēvzemei un brīvībai, apgalvoja A.Krastiņš. Šis nebija klasisks gadījums, kā partijas izmanto padomes naudas iegūšanai, taču iezīmēja shēmas, kādas tam tika veidotas līdztekus padomēm.

Otrs gadījums bija 1997.gadā Latvenergo nozagtie trīs miljoni latu, kuri pazuda, cedējot Bankas Baltija parādu ārzonas firmai Lihtenšteinā. Vaininiekus prokuratūra meklē vēl šobaltdien. Pastāv uzskats, ka afēra varēja notikt tāpēc, ka tajā bija iesaistīti politiķi, minēts kāds vārdā nenosaukts “patrons”, kurš varētu būt viens no darījuma organizētājiem. Toreiz pirmo reizi tika izvirzīts jautājums, vai uzņēmumu padomēs būtu jāatrodas politiķiem un kāda ir viņu atbildība.

Lauris Dripe, Šlesera bijušais padomnieks. Pieci amati valsts uzņēmumos: CSDD, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, Elektronisko sakaru direkcijā, Valsts informācijas tīkla aģentūrā, lidostā Rīga. Gada ienākumi pērn: Ls 77 897
**
Edgars Vaikulis, premjera preses sekretārs, LPP/LC
preses sekretārs. Četri amati: Šlesera padomnieks, Saeimas deputāta palīgs, Latvijas Valsts radio un TV centra padomes priekšsēdētājs, padomes loceklis Rīgas starptautiskajā autoostā. Ienākumi: Ls 42 558

**

Krišjānis Peters, LPP/LC, bijušais deputāts un Šlesera biroja vadītājs. Septiņi amati: padomes priekšsēdētājs lidostā Rīga, padomē

Latvijas gaisa satiksmē, airBaltic, Privatizācijas aģentūrā, Valsts informācijas tīkla aģentūrā, Latvijas Valsts radio un TV centrā,

ministra padomnieks. Ienākumi: Ls 98 990

**

Jānis Maršāns, TP, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Vienpadsmit amatu: Latvijas dzelzceļā, Latvijas Valsts radio

un TV centrā, Latvijas gaisa satiksmē, Elektronisko sakaru direkcijā, airBaltic, Biķernieku komleksajā sporta bāzē, Latvijas pastā, Valsts informācijas tīkla aģentūrā, Latvijas Valsts ceļos, Latvijas autoceļu uzturētājā, Liepājas SEZ. Ienākumi: Ls 89 612

*

Dainis Liepiņš, LPP/LC. Septiņi amati: padomes priekšsēdētājs Latvijas pastā, lidostā Rīga, Latvijas autoceļu uzturētājā, CSDD, Latvijas Valsts ceļos. Vēl darbojas Rīgas brīvostas valdē, Latvijas Valsts mežu padomē. Ienākumi: Ls 108 778

**

Juris Radzevičs, LPP/LC, premjera biroja vadītājs. Divi amati: Latvenergo padomē un bija Latvijas pasta padomē. Ienākumi: Ls 47 255

**

Roberts Dilba, ZZS. Trīs amati: valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi priekšsēdētājs, padomes loceklis Latvenergo un Latvijas Valsts mežos. Ienākumi: Ls 43 932

**

Kārlis Greiškalns, TP, izbalsots 8.Saeimas vēlēšanās, tagad Valmieras domes deputāts. Pieci amati: padomē Latvijas loto, Latvijas dzelzceļā, Nodarbinātības valsts aģentūrā, Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrā, padomnieks Iekšlietu ministrijā. Ienākumi: Ls 29 899

**

Jānis Straume, TB/LNNK, izbalsots 9.Saeimas vēlēšanās. Seši amati: Rīgas brīvostas valdes loceklis, Rīgas mēra un ekonomikas ministra ārštata padomnieks, padomes loceklis Latvijas pastā, lidostā Rīga, Latvijas autoceļu uzturētājā. Ienākumi: Ls 80 105

**


Arnis Razminovičs, TP, bijušais Saeimas, tagad Jelgavas domes deputāts. Trīs amati: padomes loceklis Latvijas loto, Valsts nekustamajos īpašumos, Diplomātiskajā servisā. Ienākumi: Ls 11 040

* Visi dati no amatpersonu 2007.gada deklarācijām. Pērnā gada ienākumos ierēķināta izmaksātā alga valsts iestādēs. 2008.gadā, iespējams, dažiem amati ir mainījušies

Informācija no Diena


Archive for the 'Partiju finanses' Category

Valsts finansēs politiskās partijas


No trim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajiem politisko partiju finansēšanas modeļiem Ministru Kabineta komitejas sēdē atbalstīts trešais variants, kas paredz 100% un pastāvīgu visu to politisko partiju uzturēšanas izdevumu finansēšanu no valsts budžeta, kas pēdējo vēlēšanu laikā būs savākušas vismaz 2% vēlētāju balsu.

Katra vēlētāja balss būs vērta 50 santīmus, un šos ieņēmumus partijas varēs izlietot pēc vajadzības savu izdevumu segšanai.

Līdz šim Latvijas politiskajām partijām bija raksturīgs liels privāto finanšu avotu īpatsvars plus niecīgs valsts atbalsts priekšvēlēšanu kampaņu atbalstam sabiedriskajās raidorganizācijās. Tas darīja partijas pilnībā atkarīgas un manipulējamas no tās privāto investoru interesēm, turklāt nereti atbilstošs ziedojums partijai nozīmēja arī tam līdzvērtīgu posteni partijas valdē vai padomē, teikts KNAB sagatavotajā ziņojumā Ministru kabinetam, turpretī šis finansējuma modelis palīdzēšot attīstīt parlamentāro demokrātiju, kas līdzīgā veidā veiksmīgi darbojas arī daudzās citās Eiropas valstīs, uzsvēra KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.

“Tauta gan laikam nesapratīs, jo tās acīs jau tāpat visi politiķi ir žuļiki un maitas, kurus nav ko atbalstīt,” sēdē kritiski atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Taču Ministru kabinetā iedegušās karstās atbalsta diskusijas nedaudz apslāpēja Ministru prezidenta Ivara Godmaņa teiktais, ka jauno modeli ar atpakaļejošu datumu piemērot nebūtu godīgi, tātad jaunais finansējums attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām jeb uz 2010. gada novembri. “Un ne santīmu iepriekš,” nobrīdināja I. Godmanis.

Pārējie divi ierosinātie modeļi paredzēja attiecīgi vai nu privātā finansējuma avota partijām saglabāšanu, vai arī 60% valsts atbalstu partijām, kuras ieguvušas vismaz 2% vēlētāju balsu, kā arī 2 stundu bezmaksas raidlaiku televīzijā un stundu radio priekšvēlēšanu kampaņām. Taču, kā rādot pasaules pieredze, pilnīgs partiju finansēšanas modelis no valsts puses atzīstams par visnotaļ klasisku un veiksmīgu, skaidroja A.Vilks, bet Lietuvā Centrālā vēlēšanu komisija drukājot pat priekšvēlēšanu plakātus. Par jaunā modeļa ieviešanas un pārraudzības galveno institūciju tika izvirzīta Tieslietu ministrija, nevis KNAB, kā tika plānots iepriekš.

Tika atbalstīts arī ierosinājums, ka par līdz 1000 latiem lielu fiziskās personas ziedojumu politiskajai partijai pienākas Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaides likumā paredzētajā kārtībā. Turklāt Ivars Godmanis asi noraidīja Finanšu ministrijas pārstāvju iebildes par to, ka tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji varēs ziedot arī citu tautu partijām un saņemt nodokļu atmaksu. “Es, protams, zinu, ka tagad visi dedzīgi metīsies ziedot Portugāles partijām, taču, ja ministri šo ir atbalstījuši, nav ko te bāzties ar tādiem nenozīmīgiem jautājumiem,” tā I. Godmanis.

Ar 2010. gadu paredzētajai politisko partiju 100% finansēšanas modeļa no valsts budžeta ieviešanai nepieciešami 595 000 Ls.

Informācija ņemta no DB.lv


Archive for the 'Partiju finanses' Category

Partiju pārkāpumi Saeimas vēlēšanās


Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ir pabeidzis politisko partiju iesniegto 9.Saeimas vēlēšanu deklarāciju pārbaudi. 2006.gads un 9.Saeimas vēlēšanas ir bijušas ļoti nozīmīgas politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības likumības nodrošināšanā.

No vienas puses tautas priekšstāvji ir izdarījuši demokrātisku izvēli un vienojušies par tāda normatīvā regulējuma pieņemšanu, kas paredz striktus ierobežojumus politisko partiju finansēšanai un atbildību par šo noteikumu pārkāpumiem. No otras puses KNAB, ir pienākums uzraudzīt, vai partiju faktiskā rīcība ir bijusi atbilstoša likuma prasībām. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto ierobežojumu mērķis ir nodrošināt partijām pēc iespējas vienlīdzīgākus apstākļus priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanai un vēlētāju gribas ietekmēšanai. Parlamentārās demokrātijas sistēmā likuma ievērošana nodrošina tiesisko paļāvību, ka visām iesaistītajām pusēm ir vienlīdzīgas iespējas un neviens negūst tādas priekšrocības, kas nav pieejamas pārējiem.

Pārbaužu ietvaros ir konstatēts, ka vairākas politiskās partijas nav ievērojušas likuma prasības. Nozīmīgākie atklātie pārkāpumi:

Pabeidzot pārbaudi saistībā ar likumības ievērošanu 2006.gada Saeimas vēlēšanās, KNAB sniedz pārskatu par atklātajiem pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem to novēršanai. No 19 partijām un to apvienībām, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās 2006.gadā:

  • 7 partijas sauktas pie administratīvās atbildības par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā 5 partijas – arī par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, uzliekot naudas sodus kopumā 12 650 latu apmērā;
  • minētās 5 partijas vai to apvienības pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus kopumā par 941 492,32 latu;
  • ir secināts, ka partiju iesniegtajās deklarācijās nav norādīti ar vēlēšanu kampaņu saistīti izdevumi kopumā par 1 130 170,49 latiem.

Astoņu politisko partiju iesniegto vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju norādītajā informācijā nav konstatētas neatbilstības likumu prasībām. Tās ir partijas “Māras Zeme“, partija “Visu Latvijai“, partija “Mūsu zeme”, partija “Tēvzemes savienība”, partija “Nacionālā Spēka Savienība”, partija “Eiroskeptiķi”, partija “Jaunie Demokrāti” un Pensionāru un Senioru partija.

Informācija no KNAB.lv



 
Interneta mārketinga jaunumi, tendences, pētījumi, kā arī noderīgi padomi un idejas. Tiks apskatītas šādas tēmas: mārketings un interneta mārketings, e-pasta mārketings, interneta mārketings, mājas lapu optimizācija - SEO, mārketings, sociālie mediji un sociālo mediju mārketings.
 

START.LV