Kā ziņo portāls apollo.lv, triju partiju apvienības «Vienotība» reģionos esošie pārstāvji arī sākuši sarunas par vienotu reģionālo nodaļu veidošanu, informēja apvienības pārstāve Gunda Reire.

Piektdien pie viena sarunu galda sēdīsies «Jaunā laika» (JL), «Pilsoniskās savienības» un «Sabiedrības citai politikai» Jelgavas novada un Ozolnieku novada pārstāvji.

«Mēs neesam atdalīti no tiem procesiem, kas notiek mūsu partijās Latvijas līmenī. Esam gatavi apvienot savus centienus un kopīgi strādāt arī reģionos, ne tikai Rīgā. Novēršot sadrumstalotību un vienojoties, varam uzvarēt 10. Saeimas vēlēšanās,» norāda JL Jelgavas pilsētas nodaļas vadītājs, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Sarunas par vienotas reģionālās nodaļas veidošanu notikušas jau Ķekavā.

«Gan sabiedrība kopumā, gan «Vienotību» veidojošo partiju biedri acīmredzami novērtē gan paveikto situācijas stabilizēšanai Latvijā, gan godīgas politikas augstos mērķus, ar kuriem iesim uz 10. Saeimas vēlēšanām. Ideju par partiju aktīvu sadarbību reģionu līmeni ir iniciējušas pašas nodaļas, un tas norāda uz jaunu pagrieziena punktu Latvijas politikā, kur izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai un iedzīvotāju gribai līdzdarboties,» norāda apvienības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Gandarījumu par reģionālo nodaļu veidošanu pauž arī apvienības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, viņš norāda, ka Ķekavas un Jelgavas iniciatīvas ir labs signāls pārējām nodaļām.

Info:apollo.lv

Kā informē aplolo.lv, tautas partija (TP) uz nākamgad rudenī paredzētajām parlamenta vēlēšanām nāks ar spēcīgu piedāvājumu, aģentūrai BNS norādīja viens no redzamākajiem TP līderiem - ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Viņš pastāstīja, ka bez novembrī paredzētā TP kongresa, kurā partijas valdes priekšsēdētāja amatā, visticamāk, apstiprinās TP «tēvu» Andri Šķēli, nākamā gada pavasarī plānots vēl viens kongress, kurā apstiprinās vēlēšanu sarakstus un programmu.

«Es nedomāju, ka TP startēs vēlēšanās ar kaut kādu blāvu piedāvājumu, manuprāt, tas būs spēcīgs, un pie tā tagad tiek strādāts,» sacīja Riekstiņš.
Uz jautājumu, vai Šķēle varētu būt kā jātnieks baltā zirgā, kas izvestu partiju no krīzes, ministrs atbildēja: «Es neatzīstu, ka partijā ir krīze. Es jau esmu uzsvēris, ka pašvaldību vēlēšanās TP startēja ļoti atzīstami.»
Ārlietu ministrs akcentēja, ka rādītājs atbalstam partijai ir vēlēšanu diena. «Ja kādam patīk aizrauties ar reitingiem, TP reitingi sāk iet uz augšu. Vai tas ir tāpēc, ka Šķēle atgriežas, vai kas cits, vai tāpēc, ka ir vilšanās kādā citā politiskā spēkā, bet tas nav svarīgi. Īstā aptauja ir vēlēšanu dienā,» atkārtoti uzsvēra TP biedrs.
«Manuprāt, Šķēle, to pat nelabvēļi atzīst, kā premjers ir parādījis, ka viņš spēj strādāt ļoti sarežģītās krīzes situācijās. Es domāju, ka neviens neapšauba viņa spēju vadīt, menedžēt lietas, izpratni par ekonomiku valstī. Tas, ka ir cilvēki, kurus viņš neapmierina, ir skaidrs, bet ir daudz cilvēku, kas viņu atbalsta. Galvenais mērķis ir rūpēties, lai pavairotu atbalstītāju loku, jo tos, kuri ir fundamentāli negatīvi pret TP, droši vien diez vai mēs pārliecināsim, gatavojoties vēlēšanām, bet uz tiem, kas ir svārstīgi un meklē labāko piedāvājumu, mēs arī fokusēsimies,» klāstīja Riekstiņš.
Runājot par Šķēles izredzēm jau ceturto reizi ieņemt valdības vadītāja krēslu, Riekstiņš minēja, ka Valsts prezidentam par premjeru jāaicina cilvēks, kurš ir spējīgs izveidot rīcībspējīgu valdību.
«Tas ir kritērijs. Var jau aicināt izveidot valdību kādu iedomātu, teorētisku cilvēku, bet viņš nav spējīgs veidot valdību. Kurš to izdarīs, to parādīs vēlēšanu rezultāti, kuras partijas būs gatavas veidot koalīciju,» piebilda TP līderis.

Info: aplolo.lv

Valdošo partiju reitings 2008.gada pēdējā ceturksnī ir ļoti zems, kas ir loģisks turpinājums, Latvijā esošās ekonomiskās situācijas kontekstā. 

Stingras pozīcijas notur partija”Saskaņas Centrs”, kuras salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem nav krasi mainījies.

Ja skatam partijas, kuras veido patreizējo valdību, tad pagaidām tikai Zaļo un Zemnieku savienība pārvar 5% robežu, kas nozīmē, ka cīņa par vēlētāju balsīm vēl būs ļoti sīva.

Kā jau parasti tas notiek Latvijā, tad visu vēlētāju viedokli noteiks reklāmas efektivitāte. Ļoti nepatīkami mums pašiem ir atzīt, ka pirms vēlēšanām palsosim par zemenēm putukrējumā un varoņiem baltā zirgā.

Statistika: Latvijas fakti

SC reitings mēneša laikā audzis par 2%. No 3,1% septembrī līdz 4,1% oktobrī popularitātes kāpumu piedzīvojusi PCTVL. Viena no oktobra reitingu lielākajām veiksminiecēm ir LSDSP, par kuru būtu gatavi balsot 2,8% (septembrī — 0,7%). “Tā ir sabiedrības atbilde uz krīzi, tā skatās uz kreisajiem kā partijām, kas daudz vairāk asociējas ar vienlīdzību,” pieļauj A.Freimanis.

TP popularitātes lejupslīde turpinās jau vairākus mēnešus. Augustā to atbalstīja 4,5%, bet septembrī vairs tikai 4% aptaujāto. A.Freimanis kā vienu no galvenajiem lielākās koalīcijas partijas nepopularitātes cēloņiem min to, ka laikā kopš premjera Aigara Kalvīša demisijas pērnā gada beigās TP aizvien mazāk nosaka dienas kārtību. “Viņi savā publicitātē un izpausmēs palikuši vājāki,” uzskata sociologs. Pēc oktobra reitingu tabulas vēl esot pāragri spriest par to, kā partiju ietekmējusi jaunā līdera Mareka Segliņa nonākšana TP vadībā.

Tālāk vairs nav kur iet. Tā Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis vērtē Tautas partijas (TP) popularitāti oktobrī, kas nokritusi līdz 2,9%. Partijai, kuras reitingi tās izveidošanas brīdī pirms desmit gadiem sasniedza pat 25%, šis ir visu laiku zemākais popularitātes rādītājs. Vienlaikus aizvien lielāks aptaujāto skaits pauž gatavību balsot par Saskaņas centru (SC) — oktobrī tie jau bijuši 12,9% potenciālo vēlētāju. Bez SC no šobrīd parlamentā pārstāvētajām partijām tur atkārtoti iekļūt vēl varētu Zaļo un Zemnieku savienība (6,0%) un Jaunais laiks (5,1%), liecina Latvijas faktu aptauja.

Par premjera Ivara Godmaņa vadīto LPP/LC oktobrī bija gatavi balsot 4,5% vēlētāju, par TB/LNNK — 3,1%, San­dras Kalnietes vadīto Pilsonisko savienību atbalstīja 3,4%, bet partiju Sabiedrība citai politikai — 3,0%. Sociologs A.Freimanis uzsver, ka šobrīd ir dziļš starpvēlēšanu posms – līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām ir divi gadi. Tādēļ esot pāragri izdarīt kādus secinājumus. Taču viens esot skaidrs — Latvijā partiju elektorāts nav lojāls, un vienīgais izņēmums ir SC.

Diena , Latvijas Fakti

Ko esam paveikuši?

Apvienība kopā ar visiem Latvijas patriotiem panākusi, ka Latvijā nav pilsonības nulles varianta. Vairums okupantu sagrābto īpašumu atdots likumīgajiem īpašniekiem. Satversmē nostiprināts latviešu valodas statuss un pilsoņu vēlētas pašvaldības. G. Krasta valdības laikā nepārtraukti pieauga nodokļu iekasēšana - ienākumi no degvielas akcīzes pārsniedza pašreizējos ienākumus. Budžetam nebija deficīta. Sekmīgi sāka atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī īpaši atbalstāmos reģionus. Tika panākts lielākais pensiju pieaugums. Pirmo reizi bija nodrošinātas subsīdijas lauksaimniekiem 3% apmērā no budžeta izdevumiem, īstenota stingra ārpolitika, izturot Krievijas spiedienu.

Pašreizējās valdības ministru R. Zīles un V. Makarova vadītajās jomās veicināta efektīva ES līdzekļu piesaiste vides un reģionu attīstības programmām, panākot vides stāvokļa uzlabošanos. Uzsākts atbalsts mājokļu iegādei. Ministra Ģ. V. Kristovska darba rezultātā Latvija strauji progresē ceļā uz NATO, pārvarot agrāko atpalicību.

Ko vēlamies panākt?

Valsts dzīvē

• Stiprināt Latvijas neatkarību. Attīstīt latvisku Latviju.
• Iekļaut Latviju NATO struktūrās, lai panāktu drošību pret iespējamu ārējo agresiju vai politisku spiedienu.
• Atvieglot repatriāciju tiem sveštautiešiem, kas iebraukuši okupācijas laikā un nevēlas iekļauties neatkarīgas, latviskas Latvijas sabiedrībā. Veicināt okupantu terora rezultātā pasaulē izkliedēto latviešu atgriešanos Latvijā.
• Nepieļaut krievu impērisko aprindu atbalstīto Latvijai naidīgo organizāciju darbību.
• Celt starptautisku prasību pret Krieviju kā PSRS mantinieci, lai tā kompensē verdzībā aizvesto Latvijas pilsoņu darbu.

Tautas dzīvē un veselības aizsardzībā

Mūsu lielākā vērtība ir tautas dzīvais spēks. Panāksim, lai Latvijā augtu skaitliski liela, vesela, gudra un patriotiska jaunā paaudze, kas labklājībā dzīvotu garu mūžu bez narkotiku, alkohola un citām atkarībām. Tādēļ gribam:

• Paaugstināt bērnu pabalstus, paredzot piemaksas kārtīgiem vecākiem. Atbalstīt ekonomisku un veselīgu ģimenes māju būvi.
• Atvieglot slimnieka gaitas pie ģimenes ārsta un speciālistiem. Paplašināt iespējas saņemt bezmaksas un daļēji kompensētas zāles, īpaši politiski represētajiem un ilgstoši slimajiem. Būtiski palielināt medicīnas darbinieku algas, uzlabot medicīnas iestāžu finansēšanu.
• Paaugstināt pensijas visiem, īpaši tiem, kas mūžā daudz strādājuši.
• Bargus sodus, ilgstoši atņemot brīvību, narkotiku un nelegālā alkohola tirgoņiem.
• Gādāt, lai Latvijā neievestu un netirgotu sliktu pārtiku.

Saimnieciskajā dzīvē

• Attīstīt ražošanu visos novados, sniedzot valsts atbalstu uzņēmējiem laukos un nelielu uzņēmumu veidotājiem.
• Atbalstīt augsto tehnoloģiju ražotnes. Veicināt peļņas ieguldīšanu ražošanā.
• Veidot labu ceļu, vadu un bezvadu sakaru tīklu visā valstī.
• Samazinot nodokļus, vairot vēlmi tos apzinīgi maksāt.
• Vairot bezdarbnieku iespējas atsākt strādāt, atbalstot apmācību pieprasītajās profesijās.
• Atbalstīt uzņēmējus, kuri nodarbina invalīdus, jauniešus bez darba stāža, pārkvalificētus bezdarbniekus, cilvēkus pirmspensijas vecumā.
• Nodrošināt latviešu zemnieku un lauku sētu attīstību.
• Nepieļaut mežu izlaupīšanu, pilnveidot kokmateriālu aprites kontroli.

Izglītības un kultūras jomā

• Konsekventi veikt likumā noteikto pāreju uz latviešu valodu vidusskolās līdz 2004. gadam.
• Bezmaksas mācību grāmatas pamatskolām, lētas - vidusskolām.
• Palielināt bezmaksas studiju iespējas.
• Paaugstināt valsts stipendijas centīgiem studentiem. Normalizēt zinātnieku un augstskolu pasniedzēju darba apstākļus.
• Valdības prēmijas par labu mākslas darbu un grāmatu radīšanu un izdošanu, svarīgu tēmu māksliniecisku risinājumu teātros, pareizas un skaistas latviešu valodas kopšanu.
• Regulāras valsts valodas prasmes pārbaudes visiem, kas apkalpo iedzīvotājus.

Drošības un tiesību aizsardzības jomā

• Palielināt algas policijā, prokuratūrā un tiesās. Atbrīvoties no nejēgām, slaistiem un kukuļņēmējiem.
• Iznīdēt korupciju visos varas līmeņos, panākt tās apkarotāju neatkarību.
• Uzlabot iedzīvotāju drošību.
• Stiprināt Latvijas armiju un zemessardzi.
• Nodrošināt visiem brīvu pieeju jūrai, upēm un ezeriem.

Kur ņemsim līdzekļus?

• Apkarosim kontrabandu. Iekasēsim akcīzes, muitas un citus nodokļus, kā tolaik, kad G. Krasts bija premjerministrs un R. Zīle - finansu ministrs. Īpaši stingri vērsīsimies pret lielajiem nodokļu nemaksātājiem.
• Mazinoties nodokļiem un pieaugot saimnieciskajai rosībai, bezdarbnieki kļūs ražotāji, nodokļu nemaksātāji – maksātāji.

Publicēts portālā www.politika.lv 2002. gada 23. jūlijā