Kā informē ziņu portāls apollo.lv, “Tautas partijas” dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz tās popularitāti, liecina «Latvijas faktu» novembrī veiktā aptauja.
Par Tautas partiju gatavi balsot 2,7% aptaujāto, piektdien ziņo laikraksts «Diena».
«Latvijas faktu» vadītājs Aigars Freimanis pieļauj: tas ir tāpēc, ka Šķēle publiski pirmo reizi uzstājās tikai kongresā pagājušās nedēļas nogalē, kurā teikto uzrunu šīs aptaujas dalībnieki vēl nebija redzējuši.
Reitingu līderis joprojām ir «Saskaņas centrs», ko novembrī atbalsta nedaudz mazāk aptaujāto nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet palielinājusies otras kreisās partijas - «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» - popularitāte.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Tajā otrā ir Zaļo un zemnieku savienība, bet trešais - «Jaunais laiks». Abas partijas vēlēšanās pārvarētu 5% barjeru.
Satraucoši, ka gandrīz 28% nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.

Info: apollo.lv

Tautas partijas (TP) atbalstītāju sarosīšanās un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ietekmes pieaugums ir zīmīgākās tendences jaunākajā Latvijas politisko partiju reitingā. Vienlaikus ar šo abu partiju popularitātes pieaugumu turpina kristies partijas “Jaunais laiks” (JL) reitings, liecina socioloģisko pētījumu firmas “Latvijas fakti” veiktais pētījums. No 14. līdz 22.oktobrim veiktajā aptaujā stabila līdere joprojām ir apvienība “Saskaņas centrs” (SC), kuras reitings faktiski nav mainījies - no 15,6% septembrī uz 15,7% oktobrī.

Šāda ilgstoša stabilitāte liecina par ļoti augstu lojalitātes līmeni SC vēlētāju vidū, uzskata “Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis. Viņš gan nav pārliecināts, vai SC varētu popularitāti strauji pieaudzēt. Toties tas ir izdevies otrajā vietā nonākušajiem ZZS, kuru reitings no 5,8% mēnesi iepriekš kāpis līdz 7,4%.

“Tas ir apbrīnas vērts fenomens, kad citām partijām ir politisks bēgums, ZZS kā klints iznirst virs ūdens. Tā ir kā pseidolordu palāta, kas nenosaka darba kārtību, bet piesaista uzmanību, kamēr citi atrodas krīzē,” vērtēja Freimanis. Viņaprāt, tas saistīts ar partijas atturīgo, pat pasīvo attieksmi pret politiskajiem procesiem, kuros tā pati piedalās, kā arī ar ZZS ministru prasmi radīt iespaidu, ka viņi aizstāv sev uzticēto jomu.

Info: Tvnet.lv

Latvijas faktu (LF) janvārī veiktā aptauja notika pēc 13.janvāra mītiņa Doma laukumā, kuru organizēja Sabiedrība citai politikai. Ar to arī varētu saistīt šī politiskā spēka popularitātes kāpumu no 3,4% decembrī uz 4,6% janvārī. Taču satraucošākā LF janvāra aptaujas ziņa ir, ka vairāk nekā puse aptaujāto vai nu nav izlēmuši, par ko balsot, vai arī nepiedalītos vēlēšanās — 36,4% nezina, par ko balsot, 17,8% neietu uz vēlēšanām.

Tajā pašā laikā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) reitings ir noslīdējis līdz 4,0%, ko Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis skaidro ar ZZS zaudējumu cīņā par novadu reformu — partijas nostāju pret reformu vēlētājs varēja uztvert arī kā pozēšanu, saprotot to kā liekulību.

Saeimā lielāko Tautas partiju janvārī atbalsta tikai 2,5% aptaujāto — līdzīgs reitings ir arī Pilsoniskajai savienībai un koalīcijā esošai TB/LNNK. Premjera partiju LPP/LC atbalsta 3,3% pilsoņu. A.Freimanis min, ka samazinājusies arī Saskaņas centra (SC) popularitāte, no kā nedaudz ieguvusi PCTVL. SC atbalsta kritumu sociologs saista ar to, ka «viņi ilgi sēdēja politiskajā slēpnī un vienkārši gaidīja». Iespējams, ka šos skaitļus arī ietekmējis 13.janvāris, kad «ieskanējusies radikālisma nots».

Satraucošajā janvāra aptaujas ziņā, ka vairāk nekā puse aptaujāto vai nu nav izlēmuši, par ko balsot, vai arī nepiedalītos vēlēšanās, A.Freimanis saredz līdzību ar 1995.gada skaitļiem pirms 6.Saeimas vēlēšanām, kas notika pēc Bankas Baltija krīzes. Lielais neizlēmušo skaits arī ilustrējot sabiedrības pasūtījumu — saucienu pēc opozīcijas partiju konsolidācijas. Nevarot izslēgt, ka tā tiek gaidīta arī no valdības partijām. Jau ziņots, ka Latvijas faktu aptaujā par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām 64,3% aptaujāto atbalsta Saeimas atlaišanu, ja tuvākajos mēnešos par to tiktu ierosināts referendums.

Diena.lv, Latvijas fakti

Apgalvojums, ka Tautas partija ir uzņēmēju partija, šajās vēlēšanās vairs neskanēs patiesi, secinājis laikraksts Diena, izpētot TP ziedojumu dinamiku pēdējā laikā. Iespējams, pirmo reizi TP vēsturē kasē nebija ieripojis ne santīms. Arī iepriekšējā mēnesī ziedojis bija tikai viens cilvēks — savējais, Valmieras domes priekšsēdētājs. Arī pirms tam nevedās spoži. Tomēr TP kases turētājs Aivars Tiesnesis satraukumam neredz pamatu un rezumē: “Stāvoklis ir normāls, un mēs kampaņai esam gatavi arī finansiāli. Mums iet ļoti normāli — tā teikt, nothing special.”

Ar ziedojumiem tik slikti kā pagājušajā gadā nav bijis vismaz pēdējos piecus gadus. TP pērn savāca vien 121 092 latus (parasti vēl apmēram 35 tūkstoši sakrājas biedru naudās). Uz pārējo lielo partiju fona tas nav sliktākais rezultāts, un TP stabili ir pirmajā trijniekā kopā ar opozīcijā esošo Jauno laiku un Rīgas domes pārstāvēto LSDSP. Tomēr saziedotā summa ir aptuveni tik liela, cik iepriekšējā gadā partija iztērēja savas darbības nodrošināšanai.

“Es nedomāju, ka problēmas būtu summās, bet drīzāk ar uzņēmēju uzticību partijām. Rietumos ziedo par ideju atbalstu, bet es nezinu nevienu uzņēmēju, kas atbalstītu ekonomikas glābšanas plānu. Kādēļ lai kāds ziedotu partijai, kuras politika nenes nekādu labumu?” sacīja nesen TP pametušais bijušais valdes loceklis un lielais ziedotājs Uldis Pīlēns, kurš partijai vairākos gados kopumā ziedojis Ls 22 500 latu. “Manuprāt, viņiem būs ļoti grūti savākt naudu.”

Dienas aptaujātie uzņēmēji, kas iepriekš ziedojuši lielas summas partijai, lielākoties apstiprina, ka turpmāk ziedot TP negrasās. Visniknākie sarunā ar Dienu ir TP tradicionāli atbalstītās nozares — piensaimniecības — esošie vai bijušie pārstāvji. Tā kā bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) pirms nonākšanas politikā bija Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, viņi TP ienesuši ievērojamas summas.

Tomēr uzņēmēju novēršanās TP īstermiņā bankrotēt neliks. Tā, atšķirībā no, piemēram, LPP/LC nekad nav bijusi tikai “ģimenes partija”, kurā naudu samet neliels personu skaits. TP raksturīgs ar tās vadošajiem biedriem, piemēram, A.Kalvīša biznesu saistītu personu ievērojams pienesums, pašvaldību vadītāju un darbinieku ziedojumi, ģimenes locekļu un deputātu apjomīgi ziedojumi un valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošo dotācijas.

Turklāt aprēķini rāda, ka pēc intensīvas ziedojumu vākšanas 2007.gadā partijas kasē kā rezerve glabājas apmēram pusmiljons latu. Iespējams, TP krāja, lai slikta iznākuma gadījumā prāvā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) nenonāktu paralīzes priekšā, kas partijai īsā laikā un ekonomiskās krīzes vidū liktu atrast lielu summu. KNAB par “pozitīvisma kampaņu” prasa atmaksāt valstij miljonu latu. Prāvai vajadzētu sākties 2010.gadā.

Diena.lv

Vai sēdēt mājās un samierināties? Tā saka ne viens vien otrdien Doma laukumā plānoto protestu dalībnieks, kas jau tagad zina, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers, visticamāk, neieklausīsies viņu aicinājumā atlaist Saeimu. Lai arī sabiedrības neuzticēšanās varai ir sasniegusi nebijušus apmērus, izveidojies sava veida apburtais loks. Valdības un Saeimas darbība apmierina tikai reto, taču neviens netic, ka ir iespējamas pārmaiņas un alternatīvas, jaunu politiķu paaudzes ienākšana, kā uz to Jaungada runā mudināja prezidents, nenotiek.

Saeimas atlaišanas pretinieki uzsver, ka šobrīd, sarīkojot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, nekas nemainītos. Atbalsts ir krities ne vien valdošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajiem. Aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kas nevēlas iet uz vēlēšanām vai nezina, par ko balsot. Decembrī veiktajā Latvijas faktu aptaujā tā domāja jau 55% aptaujāto. Liels atbalstītāju loks nav jaunizveidotajām partijām. “Pēdējos 15 gados ir izveidojies tāds emocionālais fons, ka visi politiķi ir riebīgi un tikai raujas pie siles,” nepatiku pret iespējamo iešanu politikā raksturo viens no Sabiedrības citai politikai līderiem un otrdienas protestu rīkotājiem Aigars Štokenbergs, kurš pēdējā gadā nodarbojies ar jaunu partijas biedru meklēšanu. Cilvēki, kas izveidojuši veiksmīgu karjeru, apzinās, ka, iesaistoties politikā, riskēs ar to.

Politologi uzskata, ka, visticamāk, būtiskas pārmaiņas šie protesti nenesīs. “Ir kaut kādam sīksprādzienam jābūt,” saka sociologs Aigars Freimanis. Tikai vēl nopietnāka situācijas eskalācija, piemēram, problēmas ar budžeta izpildi var raisīt pārmaiņas, pieļauj politologs Ivars Ījabs. Līdz tam sabiedrība turpinās dzīvot politiķa — superglābēja gaidās. Šobrīd tam ir arī piemērota augsne, uzskata A.Freimanis. Pēdējo mēnešu notikumi radījuši vietu populismam.

Ja šobrīd pie varas esošie vēlas saglabāt savas pozīcijas, viņiem būtu jādomā, kā pārlēkt bezdibenim starp varu un sabiedrību. Ja tās nav Saeimas vēlēšanas, tad ir jābūt virknei ļoti vērienīgu lēmumu. Tajā skaitā eksperti min pamatīgas pārmaiņas valdībā, pilnīgu valsts pārvaldes reorganizāciju. Taču uz to vara nav gatava. “Visi apzinās, ka vajag, bet visi ir saistīti. Tas ir grandiozs organisms, kur, izņemot vienu orgānu, sāksies iekšējā asiņošana,” saka A.Freimanis.

V.Zatlers, lūgts konkretizēt, kā viņš praktiski redz iespēju šādā situācijā sabiedrību iesaistīt aktīvāk, ar sava preses dienesta starpniecību atbildēja nekonkrēti. “Ir svarīgi jauniem cilvēkiem — uzņēmējiem, pasniedzējiem, inženieriem un ekonomistiem — nākt talkā un rīkoties,” uzskata prezidents, gan nesniedzot recepti, kā to darīt. Viņš pats nolēmis palikt nogaidošās pozīcijās — Saeimas atlaišana V.Zatleram šobrīd nav darba kārtībā, sacīja viņa pārstāve Ilze Rassa.

Tiesa, arī ne visi protestu dalībnieki prasīs Saeimas atlaišanu, daļa vien paudīs niknumu par sava ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. A.Štokenbergs stāsta, ka sākotnēji bija plānots Doma laukumā pulcēt ap diviem tūkstošiem cilvēku, taču, ja sanākšot visi, kuri to sola, tad Doma laukumā pulcēsies lielāks skaits par aptuveni 9000 lietussargu revolūcijas dalībnieku. Piedalīties solījušas vairāk nekā 20 organizāciju, arī policisti, lauksaimnieki, ārsti, kultūras darbinieki, žurnālisti un tiesību aizstāvji.

Info:diena.lv , foto: apollo.lv