Vai sēdēt mājās un samierināties? Tā saka ne viens vien otrdien Doma laukumā plānoto protestu dalībnieks, kas jau tagad zina, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers, visticamāk, neieklausīsies viņu aicinājumā atlaist Saeimu. Lai arī sabiedrības neuzticēšanās varai ir sasniegusi nebijušus apmērus, izveidojies sava veida apburtais loks. Valdības un Saeimas darbība apmierina tikai reto, taču neviens netic, ka ir iespējamas pārmaiņas un alternatīvas, jaunu politiķu paaudzes ienākšana, kā uz to Jaungada runā mudināja prezidents, nenotiek.

Saeimas atlaišanas pretinieki uzsver, ka šobrīd, sarīkojot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, nekas nemainītos. Atbalsts ir krities ne vien valdošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajiem. Aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kas nevēlas iet uz vēlēšanām vai nezina, par ko balsot. Decembrī veiktajā Latvijas faktu aptaujā tā domāja jau 55% aptaujāto. Liels atbalstītāju loks nav jaunizveidotajām partijām. “Pēdējos 15 gados ir izveidojies tāds emocionālais fons, ka visi politiķi ir riebīgi un tikai raujas pie siles,” nepatiku pret iespējamo iešanu politikā raksturo viens no Sabiedrības citai politikai līderiem un otrdienas protestu rīkotājiem Aigars Štokenbergs, kurš pēdējā gadā nodarbojies ar jaunu partijas biedru meklēšanu. Cilvēki, kas izveidojuši veiksmīgu karjeru, apzinās, ka, iesaistoties politikā, riskēs ar to.

Politologi uzskata, ka, visticamāk, būtiskas pārmaiņas šie protesti nenesīs. “Ir kaut kādam sīksprādzienam jābūt,” saka sociologs Aigars Freimanis. Tikai vēl nopietnāka situācijas eskalācija, piemēram, problēmas ar budžeta izpildi var raisīt pārmaiņas, pieļauj politologs Ivars Ījabs. Līdz tam sabiedrība turpinās dzīvot politiķa — superglābēja gaidās. Šobrīd tam ir arī piemērota augsne, uzskata A.Freimanis. Pēdējo mēnešu notikumi radījuši vietu populismam.

Ja šobrīd pie varas esošie vēlas saglabāt savas pozīcijas, viņiem būtu jādomā, kā pārlēkt bezdibenim starp varu un sabiedrību. Ja tās nav Saeimas vēlēšanas, tad ir jābūt virknei ļoti vērienīgu lēmumu. Tajā skaitā eksperti min pamatīgas pārmaiņas valdībā, pilnīgu valsts pārvaldes reorganizāciju. Taču uz to vara nav gatava. “Visi apzinās, ka vajag, bet visi ir saistīti. Tas ir grandiozs organisms, kur, izņemot vienu orgānu, sāksies iekšējā asiņošana,” saka A.Freimanis.

V.Zatlers, lūgts konkretizēt, kā viņš praktiski redz iespēju šādā situācijā sabiedrību iesaistīt aktīvāk, ar sava preses dienesta starpniecību atbildēja nekonkrēti. “Ir svarīgi jauniem cilvēkiem — uzņēmējiem, pasniedzējiem, inženieriem un ekonomistiem — nākt talkā un rīkoties,” uzskata prezidents, gan nesniedzot recepti, kā to darīt. Viņš pats nolēmis palikt nogaidošās pozīcijās — Saeimas atlaišana V.Zatleram šobrīd nav darba kārtībā, sacīja viņa pārstāve Ilze Rassa.

Tiesa, arī ne visi protestu dalībnieki prasīs Saeimas atlaišanu, daļa vien paudīs niknumu par sava ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. A.Štokenbergs stāsta, ka sākotnēji bija plānots Doma laukumā pulcēt ap diviem tūkstošiem cilvēku, taču, ja sanākšot visi, kuri to sola, tad Doma laukumā pulcēsies lielāks skaits par aptuveni 9000 lietussargu revolūcijas dalībnieku. Piedalīties solījušas vairāk nekā 20 organizāciju, arī policisti, lauksaimnieki, ārsti, kultūras darbinieki, žurnālisti un tiesību aizstāvji.

Info:diena.lv , foto: apollo.lv