Latvijas iedzīvotāji skeptiski par iespēju ietekmēt valdību


Latvijas iedzīvotāju pārliecība, ka ar protesta akcijām ir iespējams panākt sev vēlamu valdības lēmumu pieņemšanu, kopš pagājušā gada ir mazinājusies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūlijā veiktās aptaujas rezultāti.

Nedaudz mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (47%) uzskata, ka, piedaloties protesta akcijās ir iespējams ietekmēt valdības lēmumu pieņemšanu (pērn novembrī – 55%). Tikpat liels iedzīvotāju skaits (47%) uzskata, ka ar piedalīšanos protesta akcijās neko ietekmēt nevar (pērn novembrī – 37%). Tomēr pilnībā piekrīt iespējai ietekmēt valdību tikai 14% Latvijas iedzīvotāju, pilnībā nepiekrīt – 15%.

Pārliecinātāki par iespēju ar protesta akcijām ietekmēt valdību bijuši jaunieši no 18 līdz 24 gadu vecumam un mazāk vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pārliecinātāki par iespējām ietekmēm valdību bija arī aptaujātie ar vidējo izglītību, mazāk – respondenti ar augstāko izglītību. Mazāk pārliecināti par iespēju ar protesta akcijām ietekmēt valdībā pieņemtos lēmumus bija arī krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, un skeptiski bijuši arī lauku rajonos dzīvojošie.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš Dienai stāstīja, ka interesants ir iedzīvotāju aktivitātes kāpums 2007.gada novembrī, kā rezultātā atkāpās Aigara Kalvīša (TP) valdība. “Tas atstājis diezgan lielu iespaidu uz sabiedrisko domu, jo vēlāk jau vairāk nekā puse iedzīvotāju pauda viedokli, ka protesta akcijām ir jēga,” teica A.Kaktiņš. Kaut arī pēc tam “optimisms gājis mazumā”, sociologs uzskata, ka tas vienalga ir vairāk nekā laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam.

SKDS direktors tomēr prognozēja, ka “maz ticams, ka 2008.gada augusta referendums par Satversmes grozījumiem varētu vairot cilvēku pārliecību par to, vai šādām aktivitātēm ir jēga”. A.Kaktiņš šo domu pamato ar to, ka referendumā netika sasniegts “taustāms rezultāts”. Viņš arī piebilda, ka Latvijas sabiedrības neaktivitātē pamatā vainojams tas, ka “taustāmo rezultātu” ar protestiem panākt var samērā reti, praktiski tikai izņēmuma gadījumos, kā tas bija 2007.gada rudenī. Pēc viņa vārdiem, protesta akciju Latvijā jau tāpat ir maz, turklāt tās parasti ir “klusas un nepārliecinošas”. “Ja pat tas mazumiņš ne ar ko nematerializējas, rodas jautājums – kur tam jēga,” sacīja A.Kaktiņš.

Arī Baltijas sociālo zinātņu institūta direktore, socioloģe Brigita Zepa uzskata, ka ticība tam, ka sabiedrība kaut ko var panākt, ir atkarīga no pieredzes. “Cilvēku ticībai ir vajadzīga pozitīva pieredze,” uzsver B.Zepa. Pēc viņas vārdiem, “lietussargu revolūcijas” rezultātā bija spiesta atkāpties valdība, tomēr tālākā darbībā sabiedrību neapmierināja, jo patiesībā jaunā valdība turpināja iepriekšējo kursu. “Tāpēc ir diezgan loģiski, ka neveidojas pozitīva pieredze,” sacīja B.Zepa. Viņa arī norādīja, ka pirms vienpadsmit gadiem – 1997.gadā veiktajā aptaujā – tikai ap 20% cilvēku ticējuši, ka ar aktīvu līdzdalību protesta akcijās var kaut ko panākt. Socioloģe uzskata, ka tādējādi Latvija gājusi demokrātijas padziļināšanas virzienā un sabiedrība – savu iespēju apzināšanas virzienā.

Savukārt A.Kaktiņš norādīja, ka kopš 2000.gada cilvēku pārliecība par iespēju ietekmēt valdību, piedaloties protesta akcijās, nemitīgi samazinājusies, un 2006.gada vidū tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bija pārliecināts par protesta akciju efektivitāti.

informācija no Diena.lv

Leave a Reply


 
Interneta mārketinga jaunumi, tendences, pētījumi, kā arī noderīgi padomi un idejas. Tiks apskatītas šādas tēmas: mārketings un interneta mārketings, e-pasta mārketings, interneta mārketings, mājas lapu optimizācija - SEO, mārketings, sociālie mediji un sociālo mediju mārketings.
 

START.LV