Krimināllietas materiāli rāda, ka maksājumi bijuši jau no deviņdesmito gadu sākuma. Ir liecības arī par iespējamu labuma gūšanu no Kuģniecības privatizācijas

Politiķi tikai klausījās. Viņu uzdevums bija skaidrot sabiedrībai, ka tie lēmumi, kas tiks pieņemti, ir likumīgi, ka viss notiek nevainojami, pamatoti un pareizi. Par to arī viņiem maksāja. Ar vajadzīgo dokumentu sagatavošanu nodarbojās citi.

Tik skarbi, iepazīstoties ar daļu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu tiesai nodotās krimināllietas materiāliem, var raksturot politisko partiju un varas lomu Latvijā. Aizdomas, ka valdību un parlamenta lēmumi tiek skaņoti kaut kur citur un, iespējams, ir nopirkti, izskanējušas jau līdz šim. Īpaši reizēs, kad Saeimas balsojumus grūti izskaidrot, kad, par spīti sabiedrības, profesionāļu argumentiem, valdošās koalīcijas vairākums darbojas kā labi ieeļļota balsošanas mašīna.

Krimināllietas (tajā A.Lembergs apsūdzēts vairākos sevišķi smagos noziegumos, kas saistīti ar kukuļņemšanu, naudas legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ienākumu nedeklarēšanu) materiāli aptver ļoti plašu laika posmu, sniedzoties pat vairāk nekā desmit gadu senā vēsturē, un liecina par labi organizētu sistēmu. Reizē tie vedina arī uzdot jautājumu: vai šobrīd šī sistēma ir sagrauta vai tomēr turpina pastāvēt?

Vai politiskās varas pirkšana, par kuru liecina lietas materiāli, vainagosies ar kriminālprocesiem arī pret tiem, kuri “melnās kases” naudu saņēma jeb tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem, grūti spriest. Ģenerālprokuratūras preses centrs klusē. Savukārt vairākums bijušo un pie varas aizvien esošo partiju, kuru saīsinājumi, iespējams, atšifrējami stipendiātu sarakstos, norobežojas un liedzas, ka būtu saņēmušas slēptus maksājumus no naudas avotiem saistītiem ar A.Lembergu. Pētot krimināllietas materiālus, kas nonākuši Dienas rīcībā, ir noprotams, ka stipendiātu saraksti neaprobežojas tikai ar medijos jau izskanējušajiem ierakstiem par 2001., 2002.gadu, bet ir arī par laiku līdz 2006.gadam.

400 000 USD un Kreituss

Stipendiātu saraksti nav vienīgie, kas liecina par slēptiem iespējamiem A.Lemberga maksājumiem politiķiem un partijām. Tie faktiski radās tikai pēc tam, kad 2000.gada novembrī Ventspilī biznesa elite nodibināja A.Lemberga vadīto Biznesa attīstības asociāciju (BAA), tika izveidots arī tā sauktais 5% fonds un grāmatota tā naudas plūsma (atbildīgais par to bija par A.Lemberga “kasieri” dēvētais uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš no Latvijas pazuda pēc tam, kad 2006.gada nogalē prokuratūras rīcībā nonāca saraksti). Tas gan nenozīmē, ka pirms 2000.gada slēptu maksājumu partijām nebija. Tie vienkārši netika sistematizēti Excel tabulās. Krimināllietas materiāli rāda — partijām un to līderiem nauda tika maksāta jau no deviņdesmito gadu sākuma.

Lietā ir dokumenti, kas liecina, ka īpašas attiecības ar A.Lembergu bijušas Aivaram Kreitusam, kurš pirmajā Andra Šķēles valdībā bija finanšu ministrs un pārstāvēja Demokrātisko partiju Saimnieks, savukārt no 2001.gada septembra līdz 2005.gada aprīlim kā paša 1997.gadā dibinātās Darba partijas (DP) priekšsēdis bija Rīgas vicemērs un Attīstības komitejas priekšsēdis. Redzams, ka 1996.gada 12.jūnijā, būdams finanšu ministrs, A.Kreituss ar A.Lemberga gādību no divām ar Ventspils biznesu saistītām firmām tika pie diviem apjomīgiem aizdevumiem, katrs pa 218 000 USD. Viena devējs bija ar A.Lemberga ietekmi saistītā Kālija parks līdzīpašniece Geit B.V, savukārt otra — firmas Ventamonjaks līdzīpašniece, arī ar A.Lemberga ietekmi saistītā VentCo.

A.Kreitusa liecības prokuratūrā rāda, ka par naudas aizņemšanos viņš runājis ar A.Lembergu, kurš viņam arī palīdzējis. Aizdevumi bijuši paredzēti Rīgas komercbankas akciju iegādei. Aizdevumus esot atdevis, dokumenti gan ir tikai par naudas atdošanu ar VentCo. A.Kreituss savās liecībās putrojas, pirms prokuratūra viņam nav uzrādījusi aizdevumu līgumus, viņš nemaz neatceras, ka naudu būtu saņēmis. Vēlāk iepazinies ar paša parakstītajiem līgumiem A.Kreituss atminas, ka aizdevumi bijuši. Prokuratūrā viņš nav varējis izskaidrot, no kurienes viņa kontā 1997.gada martā un aprīlī ienākuši ap 83 000 USD. 1996.gadā un 1997.gadā veiktie darījumi nav atspoguļoti A.Kreitusa tā laika ienākumu deklarācijās.

“Nedomāju, ko to var uzskatīt par korupciju, jo es jau to naudu tikai aizņēmos un atdevu. Lembergs varēja šo iespēju man piedāvāt. Tas, manuprāt, ir normāli, tur nekā tāda nav, likums jau man neaizliedza aizņemties naudu,” ceturtdien Dienai teica A.Kreituss. Jautāts, vai kā DP priekšsēdis 2001.gada sākumā pirms pašvaldību vēlēšanām no ar A.Lembergu saistītiem avotiem saņēmis naudu, par ko vedina spriest ieraksts BAA protokolā “DP — 15 000 USD”, A.Kreituss atbildēja: “Nezinu, neesmu neko tādu redzējis. Varbūt, ka DP ir Demokrātiskā partija. Ir tik daudz laika pagājis, es nevaru atcerēties visu. Ap Lembergu jau grozījās visas partijas.”

Vienošanās un LZS

Krimināllietā atrodama arī kāda sena, 1995.gada 6.jūnijā slēgta vienošanās starp toreizējo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēža vietnieku Jāni Kinnu (pašreiz Valsts meža dienesta ģenerāldirektors) un ietekmīgo, tolaik vēl ar A.Lembergu saistīto firmu SWH. Uzņēmums LZS apņemas samaksāt 100 000 USD, savukārt LZS, gadījumā, ja “vēlēšanu rezultātā būs tiesīga noteikt valdības sastāvu vai koalīcijas valdībā noteikt ministru posteņus”, konsultēties ar SWH par četriem amatiem (mežsaimniecības ministru, valsts īpašuma fonda ģenerāldirektoru, muitas priekšnieku un Valsts ieņēmuma dienesta vadītāju). Vienošanās ir konfidenciāla. Dokumenta labajā pusē LZS vārdā ir divi paraksti: viens J.Kinnas, otrs, kurš nav atšifrēts, ļoti līdzinās Tautas partijas (TP) vecbiedra Gundara Bērziņa (1995.gadā LZS valdes loceklis) parakstam. Nauda partijas kasē netika ieskaitīta, dokumenti liecina, ka tā samaksāta skaidrā. J.Kinna prokuratūrā atzinis, ka no SWH saņēmis un partijas vēlēšanu kampaņai iztērējis 10 000 USD. Divi SWH kases izdevumu orderi gan rāda, ka J.Kinnam izsniegti 50 000 USD, taču orderi par 40 000 USD J.Kinna nav atzinis kā paša parakstītu. Pēc tā laika likumdošanas partijām ienākumi bija jāuzskaita atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” un jāiesniedz VID un Tieslietu ministrijā. Skaidri gan nebija noteikts, ka partijas nedrīkst pieņemt ziedojumus skaidrā naudā, taču tas nenozīmē, ka tādus maksājumus varēja neiegrāmatot.

Ceturtdien Dienai J.Kinna atzina, ka nauda tika iztērēta partijas vajadzībām. “Prokuratūrā nebija šaubu, ka es no tās naudas būtu piesavinājies kaut vienu santīmu,” teica J.Kinna un uzsvēra, ka “ne no Lemberga, ne no ar viņu tieši saistītiem cilvēkiem skaidra nauda netika saņemta”. Skaidra nauda rēķinu apmaksai tolaik bijusi normāla prakse. Lemberga stipendiātu sarakstos atrodamos ierakstus ZS un LZS, J.Kinna nekomentēja, uzsverot, ka no partijas aizgājis 1996.gadā. Prokuratūrā lūgts skaidrot, kam pieder otrs paraksts uz vienošanās, J.Kinna atbildējis: “Nezinu. Varu minēt. (…) Šobrīd nekomentēšu.” Ar G.Bērziņu Dienai neizdevās sazināties, viņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

TP un Kuģniecība

Lai arī valdošās TP līderis Aigars Kalvītis presē līdz šim ar neslēptu gandarījumu uzsvēris, ka TP nav sakara ar stipendiātu sarakstu, krimināllietas materiāli neļauj izslēgt iespējamību, ka arī oranžajiem ticis labums no ar A.Lembergu saistītiem naudas avotiem. Proti, lietā ir atrodami dokumenti, kas liecina par Latvijas kuģniecības (LK) (VN nopirka uzņēmuma kontrolpaketi par cenu, kas tika salīdzināta ar “sviestmaizes vērtību”) privatizācijas procesa patiesajiem bīdītājiem. Tie vedina spriest, ka LK privatizācijas shēma tika saskaņota un izstrādāta divu ieinteresētu grupu — Ventspils un rīdzinieki — interesēs. Noprotams, ka Ventspils grupu veido A.Lembergs un viņam tolaik vēl draudzīgie uzņēmēji, savukārt rīdzinieki, kā noprotams, ir A.Š.&Co personu grupa, kuras kodolu, iespējams, veido TP tēvs, ekspremjers Andris Šķēle un Itera Latvija šefs Juris Savickis.

Vairāku personu liecības rāda, ka pirms valdība deva startu LK privatizācijai, Rīgā notika dažādas abu grupu apspriedes, kurās piedalījās arī advokāti. Savukārt no atsevišķiem apspriežu dalībnieku pierakstiem izriet, ka trim tolaik (2002.gads) valdošajām partijām — TP, Latvijas ceļš, TB/LNNK — par vajadzīgā privatizācijas procesa izkārtošanu (lēmumu LK privatizāciju pēc toreizējā ekonomikas ministra A.Kalvīša iniciatīvas pieņēma Andra Bērziņa (LC) valdība) tika paredzētas dāsnas pateicības. Ir atsevišķi, kā noprotams, Ventspils grupas personu pēc LK privatizācijas veikti ar šī procesa nodrošināšanu saistītu izmaksu pieraksti, kuros iepretim saīsinājumiem T.B. redzami skaitļi 1 000 000 USD un 500 000 USD, pretim Taut.P skaitlis 1 000 000 USD, bet iepretim L.C. skaitlis 250 000 USD. Pierakstos ir arī citas ailes, piemēram, Birža (125 000 USD), sods Unibankai (700 000 USD).

Vai šie dokumenti liecina par reāliem LK privatizācijas izdevumiem? A.Kalvītis Dienai jau agrāk taujāts par konkrētu personu interesēs īstenotu LK privatizāciju, to kategoriski noliedzis, uzsverot — “tur viss bija likumīgi, tur nav kur piesieties”. A.Bērziņš Dienai teica, ka pirmo reizi dzird un viņam nav nekādas informācijas, ka LC par LK privatizāciju būtu kaut ko saņēmusi no A.Lemberga. Bijušais tēvzemiešu priekšsēdis Jānis Straume (no 2002.gada decembra, pirms tam bija Māris Grīnblats) atzina, ka “man nekas tāds nav zināms. Es pats biju izsaukts uz prokuratūru, bet nekā tāda tur nebija”. Taujāts, vai pieļauj, ka tēvzemieši varētu būt saņēmuši šādus maksājumus, viņš teica: “Neko nepieļauju, es tur klāt nebiju.” M.Grīnblats uz zvaniem neatbildēja.

Versijas, ka LK privatizācija notika A.Lemberga un A.Šķēles interesēs izskanējušas jau agrāk. Taču līdz šim tām nebija pierādījumu. Dienas rīcībā esošā faksa kopija, kuru LK izsoles dienā A.Lembergs sūta, iespējams, A.Šķēlem, vedina spriest, ka šai versijai tomēr varētu atrasties reāls pamats. Uz Dienas nosūtīto īsziņu ar jautājumu par šo faksu, A.Šķēle neatbildēja. Izmeklēšana prokuratūrā turpinās.

Baiba Rulle, speciāli Dienai , ņemts no www.diena.lv