Partiju netiešie ienākumi – Valdes un Padomes


Ja ekonomiskās lejupslīdes laikā vēlaties nodrošināt savu nākotni, mēģiniet piekļūt satiksmes ministram Aināram Šleseram (LPP/LC). Šlesera sirds ir plaša, bet ministrijas pārraudzībā — 15 valsts uzņēmumu. No 93 šo padomju locekļiem 26 ir saistīti ar LPP/LC — kā biedri, padomnieki vai ziedotāji.

No tā iznāktu vidējā pensija 9800 pensionāriem. Ap 3500 skolotāju slodžu. Paaugstināta alga ap 2400 medicīnas māsu. Pietiktu 2000 policistu samaksai. Tāda pati summa tiek tērēta aptuveni 140 padomju locekļiem valsts uzņēmumos. Pērn viņu algās izmaksāti vismaz 1,2 miljoni latu. Kāpēc Godmanim negribas taupīt uz viņu rēķina? Vai tāpēc, ka no visām partijām lielākā daļa padomēs sēdošo ir LPP/LC biedri? Vai varbūt tāpēc, ka gandrīz pusmiljons legāli aizgājis partiju kabatās?

Šlesera tuvāko padomnieku loks raujas vai uz pusēm. Ņemsim jauno censoni Lauri Dripi. Vairākus gadus uzticami pastrādājis pie Šlesera ministrijā, Dripe pērn bijis padomes priekšsēdis četros uzņēmumos (bet amati viņam bijuši piecos), valsts maizē kopā nopelnījis 77,8 tūkstošus latu. Tagad viņš ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs. Tas ir stabilāks amats nekā padomēs, kas parasti mainās līdz ar izmaiņām koalīcijas partiju sastāvā.

LVRTC padomi vada Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Tas nekas, ka nenoliedzami apķērīgais Vaikulis politikā nonāca no ziņu aģentūras BNS un pieredze uzņēmējdarbībā ir minimāla. Toties viņš ir ilgi darbojies LPP labā un ļoti strādīgs — paralēli šiem darbiem Vaikulis pērn bijis arī deputāta palīgs Saeimā, Šlesera padomnieks, LPP preses sekretārs un darbojies Rīgas starptautiskās autoostas padomē (vairs nav). Vaikulis uzskata, ka viņa divas augstākās izglītības (politoloģija un komunikāciju zinātne) un ilgais darbs valsts sektorā viņu padara par pilnīgi piemērotu šim amatam.

Krišjānis Peters. Bijušais Saeimas deputāts, Šlesera bijušais biroja vadītājs, tuvs līdzgaitnieks un draugs, plašākai sabiedrībai pazīstams kā lidostas Rīga vadītājs. Taču viņš ir valdes priekšsēdētājs ne tikai tur. Peters paralēli darbojies arī Latvijas gaisa satiksmes, airBaltic, Privatizācijas aģentūras, Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) un LVRTC padomē. Gandrīz 99 tūkstoši latu.

Politizē arī valdes

Lai nokļūtu amatā, nav jābūt pat tuvam Šlesera līdzgaitniekam. Caurkritušajai deputātei Jevgēnijai Stalidzānei (LPP) atradusies vieta Latvijas autoceļu uzturētāja padomē (Ls 610 mēnesī), eksdeputātam un sporta žurnālistam Valērijam Karpuškinam VITA padomē (Ls 199 mēnesī). Pasta padomē iecelta integrācijas ministra Oskara Kastēna padomniece Anda Ozola (Ls 855 mēnesī), lai gan šī sekretariāta vienīgā saistība ar pastu varētu būt tāda, ka uzņēmumā strādā gan latvieši, gan krievi. Caurkritušajam deputātam, vienu brīdi Šlesera oponentam Ērikam Jēkabsonam uzradusies vieta Latvijas gaisa satiksmes valdē. 4050 latu mēnesī.

Valsts uzņēmumu valdes ir ne tikai drošākas, bet tajās arī labāk maksā — gan algas griesti augstāki, gan prēmijas var maksāt, ko padomēs nevar. SestDienas pētījums rāda, ka politiķu arguments — mēs jau tikai padomēs, valdēs strādā profesionāļi — ir meli.

Partijiska iefiltrēšanās ir sākusies arī valdēs. Lielākoties tajās, kur visvairāk maksā.

Vislabāk atalgotajā, ārkārtīgi labi pelnošajā Latvijas Valsts mežu valdē no septiņiem valdes locekļiem četri ir saistīti ar partijām.

Caurkritušais deputāts Aivars Tiesnesis ir no Tautas partijas (vidēji Ls 7011 mēnesī), Kārlis Boldiševics (kurš ir vēl vienā ar Zemkopības ministriju saistīta uzņēmuma Lauku attīstības fonda valdē) — ilggadējs zemsaviešu frakcijas darbinieks (vidēji Ls 6972 mēnesī). No ZZS ir arī valdes loceklis Modris Grantiņš un Andrejs Brūvelis. Abi ik mēnesi pelna nedaudz vairāk kā 7000 latu.

Visi četri ir arī savu partiju lielie ziedotāji — kopš 2002.gada, kad KNAB izveidoja ziedotāju elektronisko datubāzi, Tiesnesis TP ziedojis Ls 46 000, Boldiševics LZS — Ls 29 698, Grantiņš LZS — Ls 22 860, Brūvelis LZP — Ls 3720.

Politiķi vai ar viņiem saistītie ir arī Privatizācijas aģentūras valdē — par Mākoņu pastnieku dēvētais Mihails Pietkevičs (TP) un kādreizējā Jāņa Straumes palīdze Vineta Stolere (viņa arī TB/LNNK Tieslietu ministrijai piestiprinātās Tiesu namu aģentūras padomē). Latvijas loto valdi vada TP pārstāvis Arnis Razminovičs (viņš arī TP pārvaldītās Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) padomē un likvidētā Diplomātiskā servisa padomē). VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks ir tautpartijietis (viņš arī Latvijas gaisa satiksmes padomes loceklis), valdes loceklis Elmārs Švēde ir no ZZS. Abi ir lieli partiju ziedotāji.

Lidostas Rīga valdi vada Peters, LVRTC — Dripe, Latvijas gaisa satiksmi — tautpartijietis Maršāns, Elektronisko sakaru direkciju — izbijušais Latvijas ceļa ministrs Jānis Krūmiņš, un valdē ir Andrejs Požarnovs (TB/LNNK). CSDD valdē iecelts tautpartijietis Valdis Dvinskis, Latvijas dzelzceļa (kuru vada LPP/LC lielais ziedotājs Uģis Magonis) valdē darbojas Aigara Kalvīša (TP) līdzgaitnieks un partijas lielais ziedotājs Aivars Strakšas.

Valžu politizācijas līmenis, salīdzinot ar padomēm, pagaidām ir tīrais nieks. Vieni un tie paši uzvārdi atkārtojas ar apbrīnojamu regularitāti absolūti nesaistītās jomās — pietiek pavērties caurkritušo Saeimas deputātu Jāņa Straumes vai Kārļa Greiškalna ienākumu deklarācijās. Viņi nav vienīgie “universālie kareivji” — Satiksmes ministrijas apstiprināto padomju sastāvi ir ārkārtīgi līdzīgi, un tajos ir ne tikai LPP biedri.

Šlesers nebūt nav vienīgais, kas rūpējas par savējiem. Piemēram, Kalvīša bijušais preses sekretārs Arno Pjatkins, padomnieks Jānis Dzanuškāns un bijusī Rīgas mēra, tagadējā ekonomikas ministra Kaspara Gerharda preses sekretāre Inga Spriņķe — visi izrādījušies tik kompetenti telekomunikāciju speciālisti, lai tiktu iecelti Lattelecom padomē. Kalvīša palīdze Vineta Šnore iekārtota lidostas padomē. Godmaņa biroja vadītājs Juris Radzevičs vadīja Latvijas pasta padomi laikā, kad tas cieta miljoniem latu zaudējumus, bet tagad darbojas Latvenergo padomē. Premjera padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos Armīns Sproģis (alga Ls 1500 mēnesī) darbojas Latvijas gaisa satiksmes padomē, padomnieks izglītības, kultūras un labklājības jautājumos Juris Šmits — LDz un Latvijas autoceļu uzturētāja padomē.

SestDienas pētījums liecina, ka 27 valsts akciju sabiedrībās un lielākajās kapitālsabiedrībās ar valsts daļu (airBaltic, Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom) no vairāk nekā 140 pērn strādājošajiem padomes locekļiem vismaz 91 ir saistīts ar partijām. Visvairāk ar LPP/LC (vismaz 36), 22 ar TP, 19 ar ZZS, 11 ar TB/LNNK. Opozīcija ir pārstāvēta niecīgi — kopā atrodami četri cilvēki.

Vienīgās nepolitizētās padomes ir Hipotēku un zemes bankai un Latvijas Jūras administrācijai.

Lai taupības režīmā sāktā diskusija par padomju depolitizēšanu kļūtu konstruktīvāka, nolēmām izdarīt to, kas nav izdarīts līdz šim, — aprēķināt, cik tās izmaksā. Ietaupījums gan nenonāktu “pa tiešo” valsts budžetā, bet paliktu uzņēmumos, par ko tie ekonomiskās lejupslīdes laikā nešaubīgi priecātos.

Padomju algās pērn izmaksāti vismaz 1,2 miljoni latu. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo padomes ir arī daudzos pašvaldību uzņēmumos.

Nav teikts, ka politiķi nevarētu būt labi biznesa vadītāji un tādēļ nedrīkstētu atrasties padomēs. Piemēram, Latvijas Valsts mežu padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tika izvirzīts no ZZS, taču par viņu nozarē runā atzinīgi. Tomēr politiķu lielais īpatsvars un plašais profils ļauj šaubīties par to, ka vietas viņi ieguvuši kompetences dēļ. Zīmīgs ir fakts, ka vispieprasītākās ir to uzņēmumu padomes, kurās visvairāk maksā, proti, lielie uzņēmumi, kuros valdības noteikumi ļauj padomē atrasties 11 cilvēkiem un kuros gada alga pārsniedz 10 000 latu jeb Ls 900 mēnesī. Nereti šī summa tiek maksāta par vienas sēdes apmeklēšanu mēnesī un attiecīgo dokumentu izlasīšanu.

“Protams, 11 cilvēku padome ir par lielu,” atzīst bijušais Latvijas pasta vadītājs Gints Škodovs. “Pietiktu ar pieciem septiņiem, bet to jau izlemj akcionārs. Es piekrītu, ka šīs padomes varētu būt kaut kāds partiju finansēšanas avots.”

Saskaņā ar SestDienas pētījumu pašreizējie padomju un valžu locekļi kopš 2002.gada partijām legāli ziedojuši 453 tūkstošus latu. Taču reālās summas ir lielākas, jo daudzi no viņiem ziedojuši arī pirms tam.

Korupcijas pētnieki Delnā 2005.gadā secināja, ka viņu ziedojumi LPP veido 20% no visiem ienākumiem, LZP — 17%, LZS — 16%, TP — 15%, JL — 6%.

Mazas algas?

“Padomes, protams, ir vajadzīgas. Viņiem ir ļoti regulētas algas, kas viņu kvalifikācijai ir ļoti par zemu, par zemu. Ļoti mazas algas pie ļoti lielas kvalifikācijas. Algas ir mazas,” šonedēļ TV debatēs apgalvoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slakterim par padomju algu lielumu vajadzētu būt informētam, jo viņa padomniece Ingūna Gulbe iecelta ienesīgajā Latvijas Valsts mežu padomē, viņa darbojas arī Lauku attīstības fonda padomē. Gulbe vienlaikus dod padomus zemkopības un finanšu ministriem, Atim Slakterim sekojot neatkarīgi no ministrijas, un pērn tikai šai amatā vien nopelnījusi 33 tūkstošus latu.

Lielākā padomes locekļa alga var būt Ls 900, bet padomes priekšsēdētājam — Ls 1200 mēnesī. Algu padomēs strādājošajiem nosaka atkarībā no uzņēmuma lieluma. Griestus 2002.gadā noteica Einara Repšes valdība, lai “savaldītu to anarhiju, kas darījās ar valžu algām, jo padomes jau vairs nebija tik ļoti labi atalgotas”, saka toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Politiķi aizstāvas, ka padomju locekļi dara atbildīgu darbu, uzraugot valdes un informējot savas partijas par uzņēmumu vajadzībām, un privātuzņēmumu padomes arī ir labi atalgotas. Atklātāka bija bijusī Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre pēc aiziešanas no LVRTC padomes 2007.gada sākumā: “Padome ir politisks veidojums, kas pati nepieņem nekādus lēmumus, jo viss pirms tam ir noteikts koalīcijas padomē. Ir cilvēki, kas grib būt marionetes, un ir cilvēki, kas to negrib. Mana sirdsapziņa neļauj formāli atrasties padomē, kas reāli neko nedara.”

Godmanis politizētās padomes likvidēt negrasās, vienīgi izdevis rīkojumu par to un valžu algu iesaldēšanu 2008.gadā, gatavojoties ierobežot algas, ko ministriju pārstāvji saņem kā kapitāla daļu turētāji, un esot gatavs apsvērt (kas nenozīmē darīt) padomju locekļu skaita samazināšanu. “Nav pamata valsts uzņēmumiem strādāt pēc cita principa nekā privātajiem uzņēmumiem. Turklāt tas būtu arī jautājums par diskrimināciju tādēļ, ka cilvēks ir politiķis,” saka premjera preses sekretārs Vaikulis.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš pirms Godmaņa valdības apstiprināšanas aicināja atteikties no padomju politizēšanas, jo uzņēmumu palicis maz. “Ar šādu pozīciju mēs noņemtu pietiekoši lielu aizdomu ēnu gan no valdības kopumā, gan radītu sabiedrībai pareizāku priekšstatu par saviem mērķiem.”

Viņš nebija pirmais. “Uzņēmējdarbības sfēra ir jādepolitizē.” To 1997.gadā ierosināja LC priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

“No vienas puses, politiķi reizēm paglābj no liekas kritikas. No otras, — esam degradējuši padomes lomu. Lai gan politiķus var saprast. Viņiem gribas visur būt klāt, visu aptaustīt. Kamēr būs lietas, ko dalīt, — kā to sauc viens otrs politiķis, tikmēr būs politiskas padomes,” teica PA vadītājs Jānis Naglis. Pirms desmit gadiem.

Visaizņemtākais cilvēks

Šlesera padomnieks Liepiņš, kas ministra partijai ziedojis vairāk nekā 65 000 latu, strādā septiņos darbos: Rīgas brīvostas valdē, Latvijas Valsts mežu (LVM) padomē, ir padomes priekšsēdētājs Latvijas pastā (LP), lidostā, Latvijas autoceļu uzturētājā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), Latvijas Valsts ceļos. Gada ienākumi — 108 778 lati. Ne pārāk tālu no Latvijas vislabāk pelnošā valsts darbinieka, Rīgas brīvostas vadītāja Leonīda Loginova Ls 10 934 mēnešalgas. Liepiņam piederošais uzņēmums G.R.B vienlaikus būvē privātmājas Ozolniekos. Vietējie stāsta, ka viņš faktiski vadot būvdarbus. Viņš apgalvo, ka dara to tikai brīvdienās.

Lielā auguma vīrs ar noteiktu statusu sasniegušajiem vīriešiem tipisko svītraino uzvalku mani sagaida lidostas VIP zonā pirms padomes sēdes. Viņa darbadiena esot sākusies septiņos, kad no Ozolniekiem izbrauc uz Rīgu. Astoņos bijis brīvostas valdes sēdē, no 11 darbs birojā, LP padome, tad lidosta, septiņos tikšanās, diena beigšoties ap 21—22. “Man kā padomes priekšsēdētājam darbs notiek visu laiku, mans atskaites punkts nav padomes sēde, kad izsniedz papīrus, es visu laiku komunicēju ar valdi,” viņš saka. “Man nav par ko kaunēties. Visi uzņēmumi, kuros es strādāju, strādā ar peļņu, un es ceru, ka arī pastu nākamgad izdosies izvilkt rentablos ūdeņos.”

Liepiņa gadījums gan nav saucams par kliedzošu nekompetenci — viņš darbojies vadošos amatos preses izplatīšanā (Plus Punkta direktors, Preses apvienības ģenerāldirektors, Dienas realizācijas daļas vadītājs) un nekustamo īpašumu biznesā (vadītājs Šlesera un Viestura Koziola projektā par Salienas pilsētiņas būvi pie Jūrmalas šosejas). No turienes “pavirši pazīstamais” Šlesers viņu uzaicinājis par padomnieku, un dāsnā ziedotāja karjera valsts uzņēmumos.

Liepiņš uzskata, ka politizētajām padomēm ir savas priekšrocības. “Ja cilvēks ir kādas partijas biedrs, viņam ir atbildība savas partijas priekšā par to, ko viņš tur dara, un partija atbild saviem vēlētājiem. Ja tur būs dziedātājs, jurists advokāts, viņa atbildība būs uz pusi mazāka — atnāca, izrīkojās neadekvāti, radīja zaudējumus un aizgāja no padomes, un ko tālāk?” viņš saka. “Jā, kāds šoferis varētu teikt, viņiem tur labi maksā, bet kas liedz iet to pašu ceļu un nokļūt tur, ka tev būtu tāda uzticība, ka tev uzticas ministrs vai partija un deleģē. Nu, aizej līdz tam līmenim, jo tur arī ir sava iekšējā konkurence!”

Liepiņš izvairīgi runā par iemesliem, kādēļ Šlesers izvēlējies tieši viņu. Brīžiem tas skan nevis kā peļņas avots, bet tīrs altruisms. “Kad Ainārs teica, ka man jāpārņem pasts, priecīgs nebiju. (..) Bet, zinot, ka tobrīd Ainārs politiski karājās mata galā, es neuzskatīju, ka viņš, kas katru trešdienu sauca Satiksmes ministrijas uzņēmumus atskaitīties, būtu to pelnījis,” apgalvo Liepiņš. Viņi ar Šleseru neesot draugi, bet viņš satiksmes ministru cienot par ģimenisko stāju un mērķtiecību.

Bēdīgā pieredze

Līdz Privatizācijas aģentūras izveidošanai 1994.gadā valdībai pat nebija zināms, cik uzņēmumu tai pieder. Pārveidojot uzņēmumus par valsts akciju sabiedrībām, parādījās padomes un valdes. Andra Šķēles pirmās valdības laikā partijas pieprasīja kvotas padomēs, un tad tā kļuva par parastu praksi. Padomju locekļu sarakstus apstiprināja un vietas atbilstoši partijas svaram valdībā sadalīja koalīcijas sadarbības padomē.

Reizē ar padomju politizēšanu dzima aizdomas, ka partijas tās izmanto melno kasu papildināšanai, proti, padomēs sēdošie algu ieskaita partijas kasē (ja vien tur nav iesēdināti pārlaist grūtos laikus līdz nākamajam mēģinājumam tikt ievēlētiem). Nav neviena pierādīta gadījuma, bet vielas pārdomām pietiek.

Kādreizējais LNNK vadītājs nelaiķis Andrejs Krastiņš 2003.gadā atklāja, ka uzņēmuma Ventspils nafta (VN) privatizācijas laikā 1997.gadā trim politiskajiem spēkiem — LNNK, Latvijas ceļam un Demokrātiskajai partijai Saimnieks — bijusi paredzēta piektā daļa akciju, kuras iegūtu VN privātais investors Latvijas naftas tranzīts (LNT). LNNK būtu 6%, DPS un LC — pa 7%.

No 1995. līdz 1997.gadam sanāksmēs par VN privatizāciju līdz ar LNT līdzīpašniekiem piedalījušies arī konsultanti no politiskajām partijām. Sākotnēji bijis paredzēts, ka partijas nesaņems pašas akcijas, bet tām tiktu dota iespēja ieteikt uzņēmumus, kas iegādātos attiecīgās kapitāla daļas, un vēlāk šīs firmas sponsorētu politiskos spēkus. LNNK no spēles izslēdza, vietu pārņemot Tēvzemei un brīvībai, apgalvoja A.Krastiņš. Šis nebija klasisks gadījums, kā partijas izmanto padomes naudas iegūšanai, taču iezīmēja shēmas, kādas tam tika veidotas līdztekus padomēm.

Otrs gadījums bija 1997.gadā Latvenergo nozagtie trīs miljoni latu, kuri pazuda, cedējot Bankas Baltija parādu ārzonas firmai Lihtenšteinā. Vaininiekus prokuratūra meklē vēl šobaltdien. Pastāv uzskats, ka afēra varēja notikt tāpēc, ka tajā bija iesaistīti politiķi, minēts kāds vārdā nenosaukts “patrons”, kurš varētu būt viens no darījuma organizētājiem. Toreiz pirmo reizi tika izvirzīts jautājums, vai uzņēmumu padomēs būtu jāatrodas politiķiem un kāda ir viņu atbildība.

Lauris Dripe, Šlesera bijušais padomnieks. Pieci amati valsts uzņēmumos: CSDD, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, Elektronisko sakaru direkcijā, Valsts informācijas tīkla aģentūrā, lidostā Rīga. Gada ienākumi pērn: Ls 77 897
**
Edgars Vaikulis, premjera preses sekretārs, LPP/LC
preses sekretārs. Četri amati: Šlesera padomnieks, Saeimas deputāta palīgs, Latvijas Valsts radio un TV centra padomes priekšsēdētājs, padomes loceklis Rīgas starptautiskajā autoostā. Ienākumi: Ls 42 558

**

Krišjānis Peters, LPP/LC, bijušais deputāts un Šlesera biroja vadītājs. Septiņi amati: padomes priekšsēdētājs lidostā Rīga, padomē

Latvijas gaisa satiksmē, airBaltic, Privatizācijas aģentūrā, Valsts informācijas tīkla aģentūrā, Latvijas Valsts radio un TV centrā,

ministra padomnieks. Ienākumi: Ls 98 990

**

Jānis Maršāns, TP, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Vienpadsmit amatu: Latvijas dzelzceļā, Latvijas Valsts radio

un TV centrā, Latvijas gaisa satiksmē, Elektronisko sakaru direkcijā, airBaltic, Biķernieku komleksajā sporta bāzē, Latvijas pastā, Valsts informācijas tīkla aģentūrā, Latvijas Valsts ceļos, Latvijas autoceļu uzturētājā, Liepājas SEZ. Ienākumi: Ls 89 612

*

Dainis Liepiņš, LPP/LC. Septiņi amati: padomes priekšsēdētājs Latvijas pastā, lidostā Rīga, Latvijas autoceļu uzturētājā, CSDD, Latvijas Valsts ceļos. Vēl darbojas Rīgas brīvostas valdē, Latvijas Valsts mežu padomē. Ienākumi: Ls 108 778

**

Juris Radzevičs, LPP/LC, premjera biroja vadītājs. Divi amati: Latvenergo padomē un bija Latvijas pasta padomē. Ienākumi: Ls 47 255

**

Roberts Dilba, ZZS. Trīs amati: valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi priekšsēdētājs, padomes loceklis Latvenergo un Latvijas Valsts mežos. Ienākumi: Ls 43 932

**

Kārlis Greiškalns, TP, izbalsots 8.Saeimas vēlēšanās, tagad Valmieras domes deputāts. Pieci amati: padomē Latvijas loto, Latvijas dzelzceļā, Nodarbinātības valsts aģentūrā, Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrā, padomnieks Iekšlietu ministrijā. Ienākumi: Ls 29 899

**

Jānis Straume, TB/LNNK, izbalsots 9.Saeimas vēlēšanās. Seši amati: Rīgas brīvostas valdes loceklis, Rīgas mēra un ekonomikas ministra ārštata padomnieks, padomes loceklis Latvijas pastā, lidostā Rīga, Latvijas autoceļu uzturētājā. Ienākumi: Ls 80 105

**


Arnis Razminovičs, TP, bijušais Saeimas, tagad Jelgavas domes deputāts. Trīs amati: padomes loceklis Latvijas loto, Valsts nekustamajos īpašumos, Diplomātiskajā servisā. Ienākumi: Ls 11 040

* Visi dati no amatpersonu 2007.gada deklarācijām. Pērnā gada ienākumos ierēķināta izmaksātā alga valsts iestādēs. 2008.gadā, iespējams, dažiem amati ir mainījušies

Informācija no Diena

Leave a Reply


 
Interneta mārketinga jaunumi, tendences, pētījumi, kā arī noderīgi padomi un idejas. Tiks apskatītas šādas tēmas: mārketings un interneta mārketings, e-pasta mārketings, interneta mārketings, mājas lapu optimizācija - SEO, mārketings, sociālie mediji un sociālo mediju mārketings.
 

START.LV