Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nav bijis informēts par aptuveni 6 miljonu latu vērtā Rīgas akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādes līguma slēgšanu, kuru pērnā gada pēdēja darba dienā noslēgusi valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi (J3B) ar arhitekta Anda Sīļa vadīto biroju AB.SZK. 

«Pēc tās informācijas, kas šobrīd ir premjera rīcībā, viņš līguma slēgšanu uzskata par neadekvātu esošajā ekonomiskajā situācijā,» paužot I.Godmaņa vērtējumu pirmdien Dienai teica valdības vadītāja preses pārstāvis Edgars Vaikulis.

Viņš arī uzsvēra, ka premjers visu atbildīgo un līguma slēgšanā iesaistīto institūciju vadītājiem pieprasījis sniegt informāciju par noslēgto līgumu un par saistībām, kādas tas uzliek valsts budžetam. I.Godmanis par šo jautājumu šodien bija plānojis tikties ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), taču tikšanas atlikta, jo ministre saslimusi.

Pēc E.Vaikuļa sacītā arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) premjeru informējis, ka pirms līguma slēgšanas viņš nav par to zinājis, līdz ar to finanšu ministrs šodien nav varējis premjeram sniegt nekādu oficiālu  informāciju.

E.Vaikulis neizslēdza, ka, lai iegūtu papildus informāciju varētu notikt premjera tikšanās ar J3B vadītāju Zigurdu Magoni.

Līgums par koncertzāles būvprojekta izstrādi pagaidām vēl nav publiski pieejams, J3B preses pārstāve Elīna Bīviņa sola, ka līdz dienas beigām tas varētu būt pieejams koncertzāles mājās lapā interneta. Precīzu līgumu summu E.Bīviņa solīja nosaukt tuvākā laikā. Viņa informēja, ka būvprojekta izstrāde notiks divos posmos. 1.posms paredz skiču projekts un AB dambja tehniskā projekta izstrādi un šo darbu izmaksas veido 3,1 miljonu latu.

Paziņojumā presei tika pamatots, ka līgums slēgts “atbilstoši vadošo Latvijas ekonomistu ieteikumam paralēli bibliotēkas būvniecībai turpināt pārējo kultūras būvju projektu izstrādi „uz papīra”, lai ar valsts pasūtījumiem varētu stimulēt ekonomikai svarīgo būvniecības nozari.” Projekts tiekot finansēts par līdzekļiem, kas vēl 2005. gadā tam tika piešķirti no privatizācijas fonda, papildu finansējums no valsts budžeta tam nākamgad [2009.gadā[ nebūs nepieciešams un Rīgas koncertzāles būvniecība sāksies ne ātrāk kā 2011. gadā, kad bibliotēkas būvdarbi jau būs pabeigti, sacīts paziņojumā.

Pēc pirmā posma īstenošanas būšot skaidras precīzas koncertzāles būvniecības izmaksas, kas provizoriski lēstas ap 63 miljoniem latu. Līgums ar arhitektu biroju paredzot, ka valdībai pēc 1.posma īstenošanas tiek sniegta informācija par visām tālākajām izmaksām un valdība var lemt, vai projekta realizēšanu iesaldēt vai turpināt.

Pēc E.Bīviņas sacītā, J3B nav uzskatījusi, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, Rīgas koncertzāles projekta virzīšana būtu jāiesaldē. «Šis ir nepieciešams projekts par to nav nekādu šaubu,» teica E.Bīviņa un atzina, ka «Mūsuprāt, to ir lietderīgi darīt šībrīža apstākļos, kad cenas samazinās.»

Diena jau rakstīja, ka AB.SZK projektēšanu veiks sadarbībā ar profesionāļiem no Vācijas, Japānas, Nīderlandes un Francijas. Ņemot vērā darbu specifiku, projektēšana tiks dalīta divos posmos - pirmajā tiks izstrādāts koncertzāles ēkas skiču projekts, AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts un meti Āgenskalna līča šķērsojumiem, bet otrajā posmā taps Rīgas koncertzāles ēkas tehniskais projekts.
Pēc J3B teiktā, Rīgas koncertzāles būvprojekta izmaksas ir samērojamas ar projektēšanas izcenojumiem citos līdzīga mēroga objektos Eiropā.

AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts izmaksās 556 000 latu, Āgenskalna līča šķērsojumu metu izstrāde - 50 000. Vēl 775 000 latu nepieciešami visu projektēšanas darbu arhitektoniskajai vadībai, izmaksu kontrolei un administratīvajiem izdevumiem divu gadu garumā, 457 000 lati - akustikas un skatuves aprīkojuma koncepcijai, 937 000 lati - AB dambja un ēkas būvkonstrukciju izpētei un projektēšanai, bet 359 000 lati - mehānisko un elektrisko inženiersistēmu projektēšanai. Tādējādi projektēšanas pirmā posma kopējās izmaksas sasniegs 3,1 miljonu latu.

Projektēšanas otrajā posmā, kura izmaksas būs līdzīgas, taps pilns Rīgas koncertzāles tehniskais projekts un tiks izgatavots simfoniskās zāles mēroga modelis telpas akustikas risinājumu pārbaudei un modelēšanai. Ņemot vērā pašlaik pieejamos līdzekļus Rīgas koncertzāles projekta virzībai, līgumā ar arhitektu biroju paredzēts iekļaut nosacījumu, ka projektēšanas otrais posms tiks uzsākts tikai pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par labāko modeli Rīgas koncertzāles būvdarbu finansējumam.

Rīgas koncertzāles būvkonstrukciju izstrādi veiks Vācijas uzņēmums “Bolinger+Grohmann Ingeneure”, kam ir pieredze lidostu, muzeju, banku, augstceltņu, izklaides un sporta ēku projektēšanā. Telpu akustikas risinājumus izstrādās Japānas speciālisti no “Nagata Acoustics”, kas ir viena no pasaulē vadošajām kompānijām telpu akustikas projektēšanā un kuras veidoto koncertzāļu labskanību augstu novērtējuši mūzikas nozares profesionāļi. Savukārt skatuves un zāles aprīkojuma projektēšanu Rīgas koncertzālei nodrošinās “dUCKS sceno” no Francijas.

Informācija no Diena.lv , foto no Apollo.lv